Ievads
Vēlējos rakstīt par cilvēku ar interesantu personību, dzīves pieredzi un jūtīgu dvēseli. Literatūrā mācoties par Imantu Ziedoni mani ļoti ieinteresēja viņa epifānijas. Tajās izteiktās sajūtas šķita pazīstamas un es sajutu viņa daiļradi kā savam dvēseliskajam stāvoklim tuvu, tāpēc vēlos izpētīt viņa dzīvi un darbus.
Viņa literāro veiksmi nav iespējams raksturot, norādot uz kādu vienu grāmatu vai pat līniju daiļradē, jo talanta jūtīgā reakcija uz daudzām un dažādām dzīves problēmām izpaužas mākslinieciski atšķirīgi, pat pretēji. Caurspīdīgs lirisms vienojas ar negaidītu strīdīgumu, klajai publicistikai pretī stājas neparasts artistiskums, ļoti tiešai ikdienišķā situācijā atskārstā un praktiski risināmā domā slēpjas smalks jutekliskums.
Paralēli dzejai un prozai rakstniekam vienmēr interesējusi arī dokumentalitāte. Savus klejojumus viņš savulaik realizējis publicistikas žanrā - „Kurzemītē”, „Tik un tā” u.c. Varam droši apgalvot, ka Imanta Ziedoņa literārais devums latviešu kultūrai ir tik pat fundamentāls, kā senie dzirnakmeņi viņa Murjāņu vasaras mājas dārzā.
„Imanta Ziedoņa precīzi teiktie vārdi dzejā, prozā, esejās, publicistikā, kinoscenārijos, teātrī, runās un uzrunās it kā noteica alternatīvu ideoloģiju sistēmas oficiālajai līnijai.”
//Jānis Peters//
Imants Ziedonis ir kontrastu, nesaskaņu, paradoksa dzejnieks, ačgārnību un pretnostādņu izteicējs, kas apzināti balansē uz ikdienišķā un mūžīgā, mākslas un zinātnes, lirikas un epikas robežām un iedibina sevi uz šo un daudzu citu dzīves robežjoslu saskarsmes līnijām.
„...var nākt karš un mēris, var nākt uguns un dedzināt traktātus, foliantus un grāmatu grēdas, bet dzejnieks, kas izkusis tautā, nav nomirdināms. Viņš var atdzimt no ceļa putekļiem ausīs, no smilšu graudiņa, kas grauž acīs, no smilšu melnumiem, kas aiz naga. Jo viņš ir izšķīdināts.”
//Imants Ziedonis//
„Dzejnieks Imants Ziedonis neapšaubāmi ir mūsu laika zīme ne tikai literatūrā, bet latviešu tautas pašapziņā un kultūrā vispār. Apveltīts ar spēju nosaukt lietas to īstajos vārdos viņš vienlaikus ir „jušanas” cilvēks, kurš spēj apjaust pagājušā, esošā un gaidāmā nozīmi.”
//Romāns Koļeda//
…
