Imanuels Kants ( 1724 – 1804 ) ir jauno laiku ievērojamākais filosofs. Strīdā starp racionālismu un empīrismu Kants ir ka starpnieks. Lai mēs kaut ko varētu zināt, mums saskaņā ar Kantu ir vajadzīgs gan prātā jau pirms pieredzes bijušais ( a priori ), gan pieredzes sniegtais ( a posteriori ). Ētikas jomā atceramies Kanta kategorisko imperatīvu jeb pavēli: vienmēr rīkojies atbilstoši tādiem principiem, kas nav iekšēji pretrunīgi; nekad neizturies pret citu cilvēku kā pret līdzekli kaut kā sasniegšanai, bet vienmēr kā pret mērķi.
Antinomijas ir pretrunas. Tās rodas no šķietamiem pierādījumiem, ko prāts var dot par divām pretrunīgām tēzēm. Kants izvirza četras tēzes ar pierādījumiem un tām pretī četras antitēzes. Atslēgu to atrisināšanai kants atrod salīdzinot antinomiju tēzes ar pieredzes izziņu.…