Interferonu atklāja 1957.gadā ,lai izmantotu gan kā profilaktisku,gan kā ārstniecisku līdzekļi gripas , herpētisku ādas un dzimumorgānu saslimšanu ,vīrushepatīta ,acs vīrusu saslimšanai , ākūtu respiratoru vīrusu infekciju un dažādu audzēju gadījumos.Interferons kavē kā normālu , tā audzēju šūnu augšanu , jo inhibē šūnu dalīšanos vispār. Lieto vietēji un parenterāli – vēnā,muskulī,zem ādas. Populārakie preparāti –
- INTERFERONS ALFA 2A (roferons A) – lieto hroniska B hepatīta gadījumā
- INTERFERONS ALFA 2B – pie B hepatita , leikēmiskās retikuloendoteliozes
- INTERFERONS ALFA 2C – acu pilienos pie acs herpētiskām saslimšanām.
- INTERFERONS BETA – pie ādas herpetiskām saslimšanām
- INTERFERONS GAMMA –pie hroniskiem poliartrītiem.
- Pretvīrusu , pretaudzēju, imūnmodulējoša darbība. – kavē kā normālu , tā audzēju šūnu augšanu , jo inhibē šūnu dalīšanos vispār.
Antivirāla ķīmijterāpija.Galvenos pretvīrusu līdzekļus var iedalīt 4 grupās.
Pirmā grupa ir nukleozīdu analogi– purīna un pirimidīna atvasinājumi ar vairāk vai mazāk izteiktu vīrusu selektivitāti. Pieder- idoksuridīns, edoksuridīns,trifluridīns, vidarabīns,aciklovīrs,ganciklovīrs, ribavirīns un citi.
Otrā grupa – adamantāna atvasināju , kur ietilpst amantadīns ,kas lieto iekšķīgi A2 gripas profilaksei un agrīnai terapijai – terapijas sākums slimības pirmajās 24 stundās. Savukārt, rimantadīns -ir efektīvāks ne tikai pret A2 gripas vīrusu , bet arī citiem A grupas vīrusiem. Lieto gripas profilaksē un agrīna terapijā . Tromantadīnu gēla veidā lieto vietēji ādas un acu recidivējoša Herpes simplex vīrusa infekcijas ārstēšanai.
…
