Pasaulē arvien vairāk bērnu tiek pakļauti vardarbībai, un Latvija nav izņēmums. Starptautiskā un nacionālā likumdošana paredz, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz dzīvi, kas ir brīva no bailēm, draudiem un apdraudējumiem, tiesības uz aizsardzību pret jebkādu vardarbību: psiholoģisko, fizisko vai seksuālo, kā arī nevienam nav tiesību cietsirdīgi izturēties pret bērnu un ļaunprātīgi izmantot viņu.1 Taču gadījumi, kad bērns tiek seksuāli izmantots, un kad tas tiek darīts no kāda ģimenes locekļa puses, nav mazums.
Par vardarbību ģimenē un ārpus tās pēdējā laikā runāts ļoti daudz. Visbiežāk uzsvars tiek likts uz fizisku vardarbību kā pret bērniem, tā pieaugušiem. Dažādos preses izdevumos speciālisti skaidro un stāsta, kas ir vai nav tāda vai citāda vardarbības forma, kā to pazīt, taču realitātē joprojām ir sastopami cilvēki, kuri uzskata, ka upuris ir vainojams nozieguma izprovocēšanā.
Tomēr vardarbības gadījumā ir svarīgi runāt par vardarbības veidu, par kuru cilvēkiem visgrūtāk stāstīt atklāti. Seksuāla vardarbība visās tās izpausmēs ir cilvēku smagi traumējoša, taču incesta gadījumā palielinās iekšēja spriedze, jo kauna sajūtas par notikušo saasinās.…