Indija ir plaša kontrastu zeme. Ielas vienā malā redzama nabadzīga zemnieku būdiņa, bet pretējā ielas pusē stāv grandioza māja, nu gluži kā pils. Šīs ēkas vieno tikai viens-ārprātīgā netīrība, kas valda aiz šo māju durvīm. Turīgo cilvēku dzīvokļi, viesnīcas, valsts iestādes iekšpusē tiek uzturētas daudzmaz līmenī, bet ārpusē uz ielas tūlīt sākas netīrība. Bet Indija ir slavena ne tikai ar savu netīrību, bet arī ar mākslu, kultūru, reliģiju.
Senākās zināmās cilvēku pēdas ir akmens apmetnes Bhimbetkā, Madhya Pradesh štatā, kas ir aptuveni 9000 gadus vecas. No 2600.g. p.m.ē. līdz 1900.g. p.m.ē. uzplauka Indas Ielejas kultūra , kas ir viena no senākajām zināmajām kultūrām. Ap 1500. g. p.m.ē. Indijā iebruka āriešu ciltis no Centrālāzijas . Šo divu kultūru mijiedarbība radīja hinduismu. Hinduisms ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās. Paši hinduisti to bieži sauc par sanātana dharma, kas tulkojumā nozīmē "mūžīgā reliģija". Hinduisms aptver ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ticību sistēmas, praksi un svētos rakstus. Tā sākums ir meklējams senajā vēdiskajā sabiedrībā, vismaz 2000 gadu p.m.ē. Tā ir trešā lielākā reliģija pasaulē ar aptuveni 940 miljoniem sekotāju visā pasaulē. Hinduisma idejas izceļas ar iecietību pret dažādām ticībām, jo nevienai laicīgai sistēmai nevar piederēt monopols uz pārpasaulīgās patiesības izpratni.
Pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. Indijā izveidojās daudzas augsti attīstītas karaļvalstis. Uzplauka māksla, matemātika, astroloģija, filozofija un tehnika. Radās budisma un džainisma reliģijas. Budisms ir reliģija un filozofija, kas izveidojās
V gadsimtā p.m.ē. Indijā un ir balstīta uz Sidhārtas Gautamas (Budas) mācību. Vēlāk tas izplatījās arī Centrālāzijā, Šrilankā, Tibetā, kā arī Ķīnā, Korejā un Japānā. Budismam ir aptuveni 350 miljoni sekotāju. Budisma praktizēšanas mērķis ir izbeigt cikliskās eksistences (Samāras) ciešanas, atmodinot cilvēkā īstās patiesības redzējumu un ļaujot sasniegt apskaidrību - nirvānu. …
