Haridvāra ir viena no Indijas svētākajām pilsētām un atrodas vietā, kur Ganga iztek no Himalajiem. Tur Šiva esot radījis svēto upi, liekot tai nolaisties no debesīm. Straume ir ātra, tomēr stipri iegrožota ar slūžām un aizsprostiem. No kalniem nekas daudz nav redzams.
Pilsēta ir īpaši likumi, kas aizliedz pārdot gaļu un olas, bet dabūt varot visu. Tempļi sabūvēti gar ielu malām gluži kā veikali vai viesnīcas. Apmeklētāji dod nelielus ziedojumus, pretī saņemot kvītis. Par savākto naudu tiek pirkti rīsi, ko tempļos izdala nabadzīgajiem svētceļniekiem. To Haridvārā ir daudz. Bet ir arī bagāti – tie tāpat ģērbjas oranžās drēbēs, bet tās ir tīras, un skaidri redzams, ka nakti šie cilvēki pārlaiduši viesnīcā.
Noziedznieki, ko meklē policija, Indijā mēdzot kļūt par svētajiem – saģērbjoties kā svētceļnieki, uzaudzējot bārdu un klīstot apkārt pa visu valsti. Ja viņi tā pavadot desmit gadus, neviens viņus vairs neaiztiekot, jo vaina jau esot izpirkta.
Svētākā vieta ir maza bruģēta saliņa. Kamēr Šankars Gangā skalojot nost daudzos grēkus, turēdamies pie ķēdes, lai ūdens neizskalotu arī viņu pašu. Vēl nesen ārzemnieki uz saliņas neesot laisti, bet tagad šī kārtība mainīta, lai neietu zudumā iespēja ievākt no viņiem ziedojumus, kas it kā tiekot trūkumcietējiem. Patiesībā gan Indijā neviens par viņiem īpaši nerūpējoties, un vismazāk to darot valdība.
Pēc saulrieta tiek noturēti aizlūgumi un lejup pa Gangu aizpeldināti no lapām taisīti kuģīši ar ziediem un svecītēm.
Pudža ir tāds kā hinduistu dievkalpojums, kas tika noturēts pēc saulrieta. Tā laikā no daudzajiem dievlūdzējiem, tiek vākti ziedojumi. Bariņš kalpotāju daudzas reizes apstaigā publiku ar skārda krūzēm rokās. Tomēr dziesmas, zvani un smaržu kūpināšana rada ļoti hindisku reliģiozu noskaņu.…
