Indija atrodas Āzijas dienvidos. Kā liels ķīlis šī zeme iespiežas Indijas okeānā. Austrumos tās krastus apskalo Bengālijas līča, bet rietumos —Arābu jūras ūdeņi. Ziemeļos Indiju no citām zemēm norobežo milzīgie Himalaju kalni, no kuriem plūst lielākās upes Inda un Ganga.
Indijas ziemeļu apgabali atrodas subtropiskajā klimata joslā, bet zemes lielākā daļa — tropiskajā. Lielie kalnu masīvi aizsargā Indiju no aukstajiem vējiem, bet ne no tropiskiem negaisiem, vētrām un milzīgām lietusgāzēm, kuru laikā upes iziet no krastiem un pārplūdina plašus apgabalus.
Siltais un mitrais klimats Indijā veicināja augu valsts attīstību. Zemi klāj necaurejami mūžamežu masīvi — džungļi, kuros mitinās visdažādākie dzīvnieki — ziloņi, tīģeri, pērtiķi, indīgās čūskas un daudzi citi.
Indija, Ķīna un Japāna vienmēr ir vilinājušas ar savu austrum-niecisko šarmu: ar spēju baudīt dabas daudzveidību, ar iecietību un pieticību it visā, ar mīlestību pret skaisto un cieņu pret senču pieredzi, tradīcijām un gudrību.
Kaut arī visas Austrumu kultūras mums šķiet vienveidīgas, tās vienmēr bijušas dziļi neatkārtojamas. Katrai no Austrumu kultūrām ir savs savdabīgs skaistums un vienreizība.
Vārds Indija cēlies no šīs zemes lielākās upes Indas vārda, bet senos laikos paši indieši upi dēvējuši par "Sindhu". Persiešiem savā laikā bijis ļoti grūti izrunāt skaņu "s", un viņi upi sākuši dēvēt par "Hindu". No Irānas avotiem nosaukums ienāca Grieķijā, un visu Indijas zemi arī sāka apzīmēt par Hindu valsti. Indieši paši gan savu senču zemi dēvējuši daudz mīlīgāk:
- "Bharatavarša" - bharatu dēlu zeme,…
