Industrijas analīze ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem

Secinājumi
Galvenā atziņa, ko ieguvu, veidojot šo darbu bija tā, ka ēnu ekonomika šajā nozarē ir neizmērojama. Par to liecina šī darba nodaļā “Statistisko datu analīze” redzamā informācija. Pārsteidzošs šķiet fakts, ka gandrīz puse no nodarbinātajiem šajā sfērā saņem mazāku algu kā valstī noteikto minimālo, kaut gan ir skaidrs, ka diezin vai nemaksājot vismaz valsts vidējo algu, nozares uzņēmēji spētu atrast sev lojālus un strādāt gribošus darbiniekus. Arī pēc oficiāli pieejamajiem datiem rēķinot ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju komerciālās darbības rentabilitāti, nozare vidēji darbojas ar zaudējumiem. Es secinu, ka lai arī šī industrija šķiet ārēji spoža un vilinoša, patiesībā tikai retajam uzņēmējam izdodas izdzīvot. Lai uzņemtos šādu risku, uzņēmējam ir jābūt vai nu šīs nozares entuziastam vai arī jābūt vēl kādam citam stabilu ienākumu avotam.
Lai arī darba izveides sākumā vēlējos veidot “premium” klases restorānu, kas darbojas 5 dienas nedēļā un paralēli pamatdarbībai piedāvā tikai banketa pakalpojumus, sapratu, ka, lai nopelnītu pietiekami daudz līdzekļu izdzīvošanai, jāmēģina nopelnīt ar visiem pieejamajiem resursiem. Šī iemesla dēļ izvēlējos palielināt restorāna darba laiku līdz pat septiņām dienām nedēļā, piedāvāt arī bāra pakalpojumus, apmeklētājiem piedāvāt arī ūdenspīpes un cigārus, paredzēju biznesa pusdienu piedāvājumus, brīvdienu brančus un dalību masu pasākumos ar pieejamākām cenām un vienkāršāku sortimentu.
Tā kā Latvijā šajā industrijā ir ļoti izteikta sezonalitāte, gada aukstajos un tumšajos mēnešos nopelnīt uzņēmējdarbības uzturēšanai ir ļoti grūti. Šī iemesla dēļ, daudziem industrijas pārstāvjiem “tukšajos” mēnešos tiek iekrāti parādi, kas ir jāatdod tad, kad atkal sākas pelnošā sezona. Lai izvairītos no šī “apburtā loka”, vienīgais variants, ko redzu, ir ļoti strikti plānot savu budžetu un, tiklīdz tas ir iespējams, veidot uzkrājumus, lai peļņu nenesošajos periodos atkal nevajadzētu iedzīvoties parādos.
…