1. Inflācijas būtība.
Inflācija ir viena no makroekonomiskās nestabilitātes izpausmēm, tās attīstība rada nopietnas grūtības ekonomikas funkcionēšanā un negatīvi ietekmē lielākās daļas iedzīvotāju labklājības līmeni, tāpēc inflācija pastāvīgi ir valdības uzmanības lokā.[1, 80 lap.]
Inflācija ir cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā vai naudas vērtības krišanās. Inflācija ir jāvērtē kontekstā ar kopējo finansu sistēmu: ja tā uzlabojas un ekspertu prognozes normalizējas, tad cenu celšanās īstermiņā neizraisa negatīvu efektu. Cenu kāpums tiek izlīdzināts ar lielāku un efektīvāku ražošanu un reālās darba samaksa pieauguma tempi noteikta perioda laikā pārsniedz cenu līmeņa celšanos. Ja parādās signāli, ka iespējama ilgtermiņa inflācija, tad situācija ir daudz kritiskāka, jo nav pamata domāt, ka ienākumu pieaugums panāks izdevumu pieaugumu attiecībā uz cilvēka patēriņa resursu grozu.
2. Inflācijas rādītāji.
Precīzi noteikt inflācijas līmeni ir samērā sarežģīti, jo ne katrs cenu pieaugums ir inflācija. Patēriņa preču cenu paaugstināšanās var notikt arī uzlabojoties preču kvalitātei. Viens no inflācijas mērīšanas paņēmieniem balstās uz cenu līmeņa noteikšanu. Tiek rēķināts vidējais cenu līmenis, t.i. vidējā svērtā cena. Savukārt cenu līmenis tiek mērīts ar cenu indeksa palīdzību.
Patēriņa cenu indekss ir valsts oficiālās statistikas rādītājs, kas atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksētā kopuma vērtības izmaiņas pārskata periodā, parasti gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vai bāzes gadu.
Inflācijas temps jeb inflācijas līmenis ir cenu līmeņa procentuālās izmaiņas no viena laika perioda līdz otram.
Patēriņa cenu indekss atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas noteiktā laika periodā. PCI mēra cenu izmaiņu vidējo līmeni patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksētam kopumam (patēriņa grozam). Mūsu valstī šis indekss tiek pielietots kā galvenais inflācijas rādītājs.
…