Inflācija jeb cenu pieaugums pasaules tautsaimniecībā radās laikā, kad savstarpēju norēķinu veikšanai cilvēki sāka izmantot naudu. Ilgu laiku cenu kāpuma problēmas cēloņi nebija skaidri ne zinātniekiem, ne ekonomiskās politikas īstenotājiem. Vēl pagājušā gadsimta 60.gados populārs bija uzskats, ka eksistē tieša un nemainīga sakarība starp inflāciju un ekonomisko aktivitāti valstī, tāpēc valsts centrālā banka, izvēloties noteiktu pieļaujamās inflācijas lielumu, spēj panākt bezdarba līmeņa samazināšanos un tautsaimniecības izaugsmi. Tomēr pasaules attīstīto valstu pēdējo trīsdesmit gadu pieredze uzskatāmi liecina, ka šāds pieņēmums ir maldīgs, jo visi centieni ar ekspansīvas monetārās politikas palīdzību veicināt tautsaimniecības izaugsmi ilgākā laika posmā beigušies neveiksmīgi un izraisījuši augstu inflāciju. Tāpēc vairākums attīstīto valstu centrālo banku ir pārliecinātas, ka valsts tautsaimniecības ilgtermiņa izaugsmes būtisks priekšnosacījums ir cenu stabilitāte.
Tā kā attīstītās valstis šādi sasniegušas ievērojamu progresu inflācijas samazināšanā, cenu stabilitāte ir gandrīz visu Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu centrālo banku politikas prioritāte. Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu un ar to saistīto iedzīvotāju pirktspējas kritumu šajās valstīs 90.gadu sākumā, var apgalvot, ka inflācijas samazināšana ir arī visas sabiedrības interesēs.
Kursa darba mērķis - inflācijas teorētiskie aspekti.Ar inflāciju ekonomikas teorijā saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgstošā laika periodā1. Inflācijas vēsture cieši saistīta ar naudas attīstību. Sākotnēji nauda pildīja maiņas ekvivalenta funkciju un tai bija sava vērtība. Tas attiecināms uz visiem priekšmetiem, kas izmantoti kā maiņas līdzeklis, kā arī uz dārgmetāliem un papīra naudu ar reālu (zelta vai dārgmetālu) segumu. Šajā gadījumā naudai ir sava vērtība un tās izmaiņas arī ietekmē naudas vērtību maiņas procesā, citiem vārdiem sakot pirktspēju.
Civilizācijai attīstoties, izveidojoties augļošanas attiecībām, cilvēki sāka izmantot parādzīmes savu saistību kārtošanai. Laika gaitā parādzīmju izmantošana kļuva vienkāršāka, un tās izveidojās par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, saplūstot ar reālo naudu. Mūsdienās naudas emisija un seguma nodrošināšana ir sarežģīts sabiedriski ekonomisks process. Naudas pirktspēja atkarīga ne tikai no naudas seguma, bet arī no cilvēku uzticības. Maksāšanas līdzekļa galvenā pazīme ir tā vispārēja atzīšana, līdz ar to naudas vērtība atspoguļo ne tikai noteiktā valstī izdotās naudas segumu, bet arī tās paredzamo segumu un piemērotību kā maksāšanas līdzeklim.
Tieši atsevišķu preču cenu izmaiņas nosaka kopējo inflācijas līmeni. Individuālo lēmumu pieņemšana, nosakot katru konkrēto cenu, ir atkarīga no izmaksām preces radīšanai, tās šodienas vērtības un sagaidāmas vērtības. Šajā momentā mijiedarbojas tirgus mehānisms, kas saskaņo piedāvājumu un pieprasījumu, ar to, kas sagaidāms no politiskajām izmaiņām. Bet politiskais klimats vistiešākajā veidā ir saistīts ar valsts saimniecisko dzīvi. Inflāciju, kas pēc būtības ir ekonomisks process, lielā mērā nosaka parādības, kas atrodas aiz ekonomikas izpētes robežām.…
