Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija ir sasniegusi nopietnu progresu ekonomikas stabilizācijā. Ar vārdu inflāciju saprot vispārēju cenu līmeņa celšanos vai arī naudas vērtības krišanos ilgākā laikā, pieaugot naudas masai (M), līdzsvars tās apgrozībā tiek izjaukts; naudas pieprasījums pārsniedz tās piedāvājumu. Jauns līdzsvars naudas apgrozībā tiek panākts, pieaugot preču cenām sabiedrības mērogā. Kā inflācijas mēru bieži izmanto patēriņa preču cenu indeksu (PCI) , ko nosaka tipiskam patēriņa grozam katru mēnesi. Tas pirmoreiz tika izmantots 1. pasaules kara laikā, lai regulētu kuģu būvētāju algas ASV.
Pašlaik Latvijā inflācijas līmenis ir visai zems, kas lielā mērā panākts ar Latvijas valdības un Latvijas Bankas realizētajiem inflācijas mazināšanās panākumiem (stingru fiskālo un monetāro politiku). Inflācijas līmeni nosaka regulējamo cenu izmaiņas.
Šajā darbā ir vairākas nodaļas. Darba autores tās izveidoja pēc gadiem. Pirmā nodaļa ir teorija par inflāciju un cenu stabilitāti. Autores uzskata, ka šī nodaļa ir būtiska ar to, ka tajā lasītājs var iepazīties ar terminiem, kuri attiecas uz inflāciju.
2.nodaļas saturs ir par inflāciju un cenu stabilitāti Latvijā laikā no 1990. – 2004. gadam, tika ņemti 14 gadi, jo pēc vairāku gadu ilga laika posms salīdzināšanas var noteikt, kāda ir bijusi inflācija Latvijā, un cik stabilas ir bijušas cenas. Šī nodaļa ir sadalīta apakšnodaļās, lai vieglāk būtu orientēties situācijā, kāda bija Latvijā pirms un pēc iestāšanos Eiropas Savienībā. Darba beigās autores izdarīs secinājumus un dos priekšlikumus, lai nepieļautu inflācijas pārmērīgo pieaugumu.
…
