Inflācija ir sarežģīta ekonomiska parādība, kas saistīta gan ar naudas apgrozību, gan arī ar ražošanu, tirdzniecību, iedzīvotāju dzīves līmeni.
Inflācija ir ilgstoša, vispārēja cenu līmeņa celšanās.
Inflācijas apstākļos galvenā problēma sabiedrībā ir ienākumu neatbilstība jaunajām cenām. Ienākumi un cenas palielinās atšķirīgā tempā, un tas atstāj negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju labklājību.
Inflāciju izraisa vairāki cēloņi:
• pieprasījuma inflācija, kad ekonomiskās politikas izmaiņu ietekmē pieaug pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem. Tā dēļ pieaug cenas. Pieprasījuma inflācija rodas, ja palielinās kopējais pieprasījums, kas netiek segts ar kopējā piedāvājuma palielinājumu.
Pieprasījuma inflācijas galvenie cēloņi ir šādi:
1) valsts neatliekamu izdevumu segšanai emitē naudu bez seguma precēs un pakalpojumos,
2) pārmērīga kredītu piešķiršana un neefektīva to izmantošana,
3) darba algas līmenis ir nesamērīgi augsts salīdzinājumā ar darba ražīgumu,
4) inflācijas gaidas nākotnē rada nepamatotu pieprasījuma palielināšanos un līdz ar to arī inflāciju.
• piedāvājuma jeb izmaksu inflācija, kas rodas izejmateriālu un darbaspēka izmaksu palielināšanās dēļ. Ražotājiem kļūst dārgāka preču ražošana, tāpēc viņi samazinās piedāvāto preču daudzumu, bet būs ar mieru pārdot vairāk par lielāku cenu.
Izmaksu inflāciju var izraisīt šādi cēloņi:
1) darba algu pieaugums,
2) nodokļu palielināšana,
3) izejvielu un materiālu cenu pieaugums,
4) tehnikas nolietojums,
5) tieksme palielināt peļņu,
6) cenu līmeņa pieaugums ārvalstīs.
Inflācija ietekmē visu sabiedrību – gan pircējus, gan pārdevējus. Preces kļūst dārgākas, tātad pircējiem ir lielāki izdevumi un tiek nopirkts mazāks preču daudzums. Savukārt pieprasījuma samazināšanās, nozīmē to, ka pārdevējiem būs mazāki ieņēmumi, viņi nebūs ieinteresēti ražot tik daudz preču kā agrāk, vēl vairāk paaugstināsies cenas utt. [1]
…
