Jau no 90.gadu sākuma inflācija Latvijā radījusi gan ekonomiskās, gan arī sociālās problēmas. Inflācija apgrūtina Latvijas iedzīvotāju finansiālo stāvokli, veicina ienākumu nevienlīdzību un dažkārt arī cilvēku nokļūšanu nabadzībā, Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri , kuru pensijas ir tikai daļēji indeksētas un kuriem augsta un pat mērena inflācija sagādā izdzīvošanas grūtības.
Salīdzinot ar citām Austrumeiropas valstīm, pašlaik Latvijā inflācijas līmenis ir visai zems, kas lielā mērā panākts ar Latvijas valdības un Latvijas Bankas realizētajiem inflācijas mazināšanas pasākumiem (stingro monetāro un fiskālo politiku). Inflācija Latvijā ir kritusies strauji. Vēl 1992.gadā tā sasniedza 951.3%, turpretī 1999.gadā tā bija 3,2%.
Cenu stabilitāte un inflācijas samazināšana līdz viencipara līmenim kļuvusi par Latvijas ekonomiskās un monetārās politikas galveno mērķi un sasniegumu. Pašlaik vēl turpinās cenu transformācijas process. Cenas pieaug tām precēm un pakalpojumiem, kuriem tās tika regulētas. Palikušas tikai nedaudzas regulētas cenas, piemēram, transporta, enerģijas un komunālajā sektorā.
Par būtisku inflācijas faktoru jāuzskata lēnais iedzīvotāju ienākuma pieaugums, kas saistīts ar ierobežojošo fiskālo politiku…