Inflācija

Teorija. Ar inflāciju apzīmē cenu pieauguma procesu. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Statistikā pieņemtajā praksē kā izplatītāko inflācijas mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI). PCI parāda, kā ir izmainījies vidējais cenu līmenis tipiskas mājsaimniecības pirktajām precēm un pakalpojumiem noteiktā laika posmā. Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās. Pastāv arī citas inflācijas mērvienības, kā, piemēram, IKP deflators utt. Pēdējo parasti izmanto makroekonomiskos aprēķinos, lai novērtētu inflācijas ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.
Pastāv dažādi viedokļi par inflācijas iemesliem, to lomu un mijiedarbību ilgtermiņā. Vairums ekonomistu uzskata, ka inflācija veidojas naudas piedāvājuma, produkcijas un pakalpojumu izlaides, kā arī banku procentu mijiedarbības rezultātā. Taču atšķirības ir viedokļos par minēto faktoru lomu. Tā, ja "monetāristi" uzsver naudas piedāvājuma noteicošo lomu inflācijas tempa veidošanā, tad "keinsisti" atzīmē, ka inflācija ir kopējs visu minēto faktoru savstarpējās mijiedarbības efekts un atsevišķiem faktoriem nav īpaša loma. Inflācija ilgtermiņā notiek tikai pakalpojumu sektorā.…