Inflācija tradicionāli tiek uztverta kā negatīva ekonomiskā parādība, kas palielina cenas un samazina iedzīvotāju pirktspēju.
Mūsdienu pasaule, arī Latvija, piedzīvo globalizāciju. Uzņēmuma līmenī tas nozīmē, ka konkurenti ir atrodami ne tikai pašu valstī, tie var piegādāt savus ražojumus no jebkuras pasaules malas un cenas vietējā tirgū nosaka preču cenas ārvalstīs. Latvija nenosaka preču cenas, Latvija ir preču “cenu ņēmējs”. Strauji ir auguši transporta izdevumi. Šķiet, ka šeit cenu kāpumu izskaidro kvalitātes pieaugums. Uz ielas vērojamais autoparks ir ne tikai daudz plašāks kā pēdējo gadu laikā, bet arī visumā jaunāks.
Interesanti, ka ASV cenas ir zemākas, kā citās attīstītajās valstīs. Tam ir vairāki iemesli, to starpā nozīmīga loma ir ekonomiskajai nevienlīdzībai. Tā kā ir pieejams lēts imigrantu un neizglītotu pamatiedzīvotāju darbaspēks, pakalpojumu cenas ir zemas. Imigrantiem pakāpjoties uz augšu pa karjeras kāpnēm to vietā stājas atkal jauni, nodrošinot zemu pašizmaksu pakalpojumu sfērā. Tomēr maksājot zemas algas un izkalpinot līdz pēdējam, ir iespējams nodrošināt mazu pašizmaksu, tāpēc daudzas cenas ASV ir zemas. Latvija ir izlēmusi atteikties no imigrācijas, tāpēc var sagaidīt, ka ar laiku mūsu cenas būs augstākas, kā ASV un vairāk līdzināsies Rietumeiropas vai Japānas cenām. Tas būs ļoti labi, jo nodrošinās, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī vienkāršā darba darītājiem, būs pienācīgs dzīves līmenis. Sabiedrības vidusslāņa īstermiņa bagātība uz imigrantu rēķina beidzas ar nemieriem Parīzes vai Losandželosas garā. Savukārt to, ka izaugsme ir iespējama arī maksājot visiem lielas algas, parāda Ziemeļvalstis.
Inflācija ir īpaši neizdevīga ražotājiem ar zemu un grūti paaugstināmu darba ražību un lielu darbaspēka īpatsvaru pašizmaksā nozarēs, kuras savus izstrādājumus pārdod ārvalstīs.
…
