Informācijas, datortehnikas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstības rezultātā informācija un zināšanas arvien plašāk tiek izmantotas darbā un darba attiecībās, mācībās, ikdienas sadzīvē. Līdz ar to būtiski mainās sociālās attiecības sabiedrībā, veidojas jauns, augstāk organizēts sabiedrības tips – tā sauktā informācijas sabiedrība.
„Cilvēku ikdienas aktivitātes un informācijas sistēmas arvien vairāk savijas un kļūst atkarīgas viena no otras.”[1]
IS ietver dažādas pakalpojuma sfēras e-pārvalde, e-izglītība, e-kultūra, e-veselība u.c.
Tēma tika izvēlēta ne tikai tāpēc, ka mūsdienās ir ļoti aktuāla, bet arī tāpēc, ka pētnieciskā darba autoru tā ieinteresēja, jo dažās valstīs tā ir arī problēma, kuru obligāti ir nepieciešams risināt, jo bez tās cilvēces attīstība nav iedomājama, tāpēc nākotnē autors domā studēt saistībā ar šo tēmu un iespējām to aktualizēt un attīstīt.
Zinātniski pētnieciskā darba izstrādātājs ir izvirzījis darba uzdevumu pierādīt hipotēzi: informācijas pieejamība nodrošina cilvēces progresu un ekonomisko attīstību.
Lai šo pieņēmumu pierādītu autoram ir jāveic šādi darba uzdevumi:
1)jālasa,
2)jāapkopo,
3)jāanalizē literatūra,
4)jāveic pētījums,
5)jānoformulē secinājumi.
Darbu veido ievads, galvenā daļa, kurā tiek aplūkoti šādi jautājumi:
1.Informācijas sabiedrības situācijas raksturojums pasaulē
2.Informācijas sabiedrības situācijas raksturojums Latvijā
Darbu noslēdz secinājumi, anotācija, literatūras saraksts un pielikums.
Situācija informācijas sabiedrības izveidē Latvijā ir dramatiska informācijas sabiedrības veidošanas jautājumi kopš 2001.gada nav izskatīts, jo neesot bijusi vēlme strādāt šajā virzienā.
Valdība bija pieņēmusi visus nepieciešamos lēmumus, tai skaitā par identifikācijas karšu ieviešanu, lai varētu īstenot e-pārvaldes projektu, tomēr vēlāk tas ticis atlikts.
Divus gadus nav nekas darīts, lai ieviestu e-pārvaldi, e-parakstu, e-dokumentus. Nav arī risināts jautājums par visu valsts reģistru savietošanu, lai atvieglotu iedzīvotājiem piekļuvi dažādām institūcijām un, kārtojot jautājumus, nebūtu jāstaigā vai jāsūta dokuments uz daudzām iestādēm.
„Īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs (JL) sacīja, ka informācijas sabiedrības kontekstā viens no galvenajiem uzdevumiem ir veidot sabiedrību, kas pielieto inovācijas ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Galvenais informācijas sabiedrības izveides jomā esot izglītības sistēmas.”[2]
Pēc ministra ieskatiem, nepieciešams arī domāt par zinātnes un ražošanas savienošanu, kas ir problēma ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Kā vēl viena problēma minēta nevienmērīgo sakaru infrastruktūras attīstība Latvijas reģionos. …
