Informācijas tehnoloģiju pielietojums pirmsskolas un sākumskolas skolotāju profesijās

Pēdējās desmitgades laikā bērnu ikdiena ir krasi mainījusies līdz ar datoru skaita palielināšanos sadzīvē. Tomēr agras bērnības filozofija īpaši mainījusies nav pa šo periodu. Daudzi pirmsskolas un sākumskolas skolotāju profesijas pārstāvji datoru izmantošanu redz kā draudu tik agrā vecumā. Šajā darbā apskatīsim plusus un mīnusus, ko informācijas tehnoloģiju izmantošana dod pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, ko tie iegūst un ko zaudē izmantojot šīs tehnoloģijas.
Daudzi pētījumi apliecina, ka, ja dators ir pieejams mājas apstākļos, bērnam līdz 3 gadu vecumam nav ieteicams to izmantot ( Hohmans, 1998.) Mācīšanās ar datora palīdzību ir nesavietojama ar bērna tā brīža domāšanu. Bērni, kuri ir jaunāki par 3 gadiem, mācās ar savu ķermeni – to acīm, ausīm, muti, kājām un rokām. Lai gan bērni nepārtraukti atgriežas pie vienas un tās pašas aktivitātes, tie ir pilni kustību un nepārtraukti maina aktivitātei pievērsto fokusu. Informācijas tehnoloģiju izmantošana nav laba izvēle lai attīstītu tādas prasmes kādas bērni parasti mācās šajā vecumā – rāpošanu, staigāšanu, runāšanu un sadraudzēšanos ar citiem bērniem.
Debates par šo jautājumu turpinās, galvenie jautājumi ir „Vai informācijas tehnoloģiju lietošana nepadara mazus bērnus par pasīviem mācībās?”, „Vai bērniem nevajadzētu būt konkrētiem objektiem priekš mācībām virtuālu vietā?” un „Vai bērniem nav grūtību izmantot datortehnoloģijas tik agrā vecumā?”.…