Inku impērijas vēsture ir ļoti interesanta, jo mēs uzskatāmi varam redzēt, kādā veidā impērijas tiek radītas. Daudzi vēsturnieki salīdzina inku impēriju tās agrinā posmā ar Romas impēriju.
Inku vēsture sākas ar daļēji mitologisku, daļēji vēsturisku stāstu: četri brāļi ar savam sievām, kas bija māsas, iznāca no kādas alas netālu no Kusko pilsētas. Tie nesa sev līdzi zelta spieķi, kuru iesprauda zemē tajā vietā, kur bija nodomājuši sākt celt savu impēriju. Īstenibā šie ļaudis, kurus tad nemaz nesauca par inkiem ienāca Kusko pilsētā ap 1250. gadu. Kusko un tas apkārtne jau atradās citas etniskās grupas, kuras vismaz skaitliski bija lielākas nekā ienācēji (arī ienācēju bija skaitliski vairāk nekā četri brāļi ar savām sievām). Pamazām Kusko kļuva par jaunās impārijas centru un galvaspilsētu. Ar viltu, diplomātiju un atklātu vardarbību tambo indiāņi (šīs grupas etniskais vārds) uzveica pārejās etniskās grupas un sāka valdīt Kusko. Šīs grupas vadonis saņēma vārdu Sinei ar titulu Kapaks.
Indiāņu grupa , kura vēlāk kļuva inki , runāja kečvu valodā - vārds inca nozimē "iekarotājs" , kaut gan daži vēsturnieki domā, ka tas nozīmē "kungs" , "vadonis" - tas esot goda tituls un nenākot no kečvu valodas, bet to inkiem devušas citas grupas, kuras viņi bija iekarojuši. Pamazām vārdu "inki" sāka attiecināt uz iekarotājiem, taču ga1venokārt tas apzīmēja vadošo grupu sabiedrību.
Piederība pie Inku grupas deva sevišķas privi1ēģijas, gluži kā Romas pilsonība. Arī inkiem bija otra pilsoņu klase: t.s. hahua Inka (adoptētie inki). Inku vēsture var saskaitīt 14 valdniekus, sākot ar pirmo Manko Kapaku un beidzot ar pēdīgo Atahualpu, kuru pēc Pizaro pavēles nogalināja 1533. gada jūnija beigās vai jūlija sākumā. Inku impērija eksistēja nepilnus 300 gadus, ja par sākumu pieņemam I250. gadu, turklāt pirmie 100 gadi pagāja, kamēr inki nostiprināja savu varu Kusko pilsētā. Iebrucējiem inkiem bija jācīnās ar pārējām etniskām grupām, šī cīņa nozīmēja dzīvību vai nāvi. Inku vara pieauga ar katru uzvarēto grupu, tāpec valsts un velāk arī impērijas ideja bija dabīgs šī procesa rezultāts. Cīņu sākumā inki pielietoja primitīvus līdzekļus - brutālu vardarbību. Velāk viņi izmantoja citādus līdzekļus, piemēram, mobilizēja iekaroto grupu jauniešus savā armijā, kur tos pakļāva dresūrai inku garā. Viens no šādiem lidzekļiem bija arī reliģija.
Peru indiāņiem ir stāsts par pirmsākumiem: kāds visspēcīgs radītājs radīja cilvēci un pasauli ar visiem elementiem tajā, taču šis pats radītājs kaut kādu iemeslu dēļ uzsūtija lielus ūdensplūdus un iznīcināja vīsu radīto. Daži indivīdi izglābās, tāpat aŗī daži dzīvnieki, par ko jāpateicas radītāja dēlam, kurš parādījās pasaulē pārģērbies par ubagu (līdzība ar jūdu-kristiešu tradīcijā ir vairāk nekā pamanāma, un jābrīnās, ka pirmie kristiešu misionāri neprata izmantot šo stāstu, atceroties, ka kristianizēšana bija viens no spāņu iekarošanas kara galvenajiem iemesliem).
…
