-
Intelekts
Jarunājam, ka cilvēka izturēšanos nosaka intelekts, tad ar to parasti saprotam spēju zināt un atcerēties jēdzienus, risinat problēmas, loģiski domāt, saprātīgi spriest un pieņemt lēmumus, kā arī veidot jēgpilnu saskarsmi. Tomēr psihalogi un izglītības darbinieki gadiem ilgi strīdējušies par to, kā precīzi definējams un izmērams intelekts.
Kā atzīmē viens no pirmajiem pētniekiem Č. Spīrmens ( C. SPEARMAN, 1927 ), jau piedspatsmitajā gadsimtā ir atrodami vispārēji spriedumi par cilvēka intelektu. Intelektu kā mentālu spēku, kas nodrošina apzinātu adaptāciju jaunās situācijās definēja V. Šterns ( W. STERN, 1912 ). Č. Spīrmens ( 1927 ) intelektu definēja kā faktoru, kas ir visu intelektuālo darbību kopēja fundamentāla funkcija. L. Terman (1921 ) intelektu definēja kā abstraktās domāšanas spēju. E. Torndaiks ( E. THORNDIKE, 1927 ) intelektu definēja kā “labu atbilžu spēku, vērtējot no patiesības viedokļa” ( Č. Spīrmens, 1927, 475 ). Intelektu kā spēju efektīvi darboties dotaajos apstākļos, definēja L. Terstouns (L. THURSTONE, 1938). D. Vekslers (D. WEKSLER, 1958 )uzskatīja, ka intelekts ir indivīda vispārējā spēja darboties mērķtiecīgi, domāt racionāli un efektīvi izmantot vidi. Dž. Gilfords (J. GUILFORD, 1959 ) intelektu definēja kā domāšanas un atmiņas funkciju, un procesu sistēmu.
Bez šaubām, intelekts saistās ar spēju pielāgoties sarežģītās fiziskās pasaules prasībām. Turklāt spēja domāt jeb ātri un efektīvi apstrādāt informāciju arī saistās ar intelektu. Ko tad vēl ietver intelekts? Intelekts – spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja izmantot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā. (Latviešu valodas vārdnīca Rīga, Avots 1987 )
Indivīdi ir atšķirīgi savās spējās: domāšanā, sarežģītu ideju izpratnē, pieredzes ieguvē, domāšanas veidu pielietošanā un adaptēšanā videi.
ntelekta mērīšana pievēršas cilvēka spēja ātri, prasmīgi un precīzi veikt psiholoģiska rakstura uzdevumus. Viens no standarta veidiem intelekta noteikšanai ir IQ (intelekta koeficenta)mērīšana ar psiholoģisko testu palīdzību. Rietumu sabiedrībā šo testu rezultāti tiek augstu vērtēti, un IQ punktus izmanto, lai pieņemtu svarīgus lēmumus par cilvēka dzīvi. Tomēr ne vien zinātniskajās aprindās, bet arī sociālajās un politiskajās sfērās pastāv daudz pretrunīgu domu par to, kādēļ cilvēki intelekta testos iegūst zemu vai augstu punktu skaitu. Kā būtu jāmēra intelekts? Ko nozīmē intelekts? Kādi faktori ietekmē intelekta individuālās atšķirības? …
Intelekta teorijas, Binē testi, Vekslera testi, Intelekta sastāvdaļas, plūstošais un kristalizētais intelekts, trīškāršais intelekts, daudzkārtējie intelekti, intelekta dinamika,
-
Intelekts
Реферат8 Психология, Педагогика, Медицина, гигиена, анатомия
- Intelekts
-
Mākslīgais intelekts
Реферат5 Психология, Физика, Компьютеры, программирование, электроника
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Bērna intelektuālā attīstība zīdaiņa un mazbērna periodā
Реферат для университета20
-
Pusaudži
Реферат для университета9
-
Psiholoģijas vēsture
Реферат для университета13
-
Intelekts
Реферат для университета8
-
Radošā psiholoģija
Реферат для университета32
Оцененный!