Ievads
Stāsti man, es aizmirstu, Rādi man – es atceros,
Iekļauj mani – es iemācos.
( Indiešu sakāmvārds)
Mūsdienu sabiedrība bieži runā par to, ka skolā mācības bērniem notiek pēc novecojušām metodēm, bērniem ir garlaicīgi un tie zaudē interesi par mācībām. Es domāju, ka tas notiek tāpēc ka lielāka daļa no šiem bērniem ir Indigo bērni( pēc ārzemju psihologu domām tie ir jaunas paaudzes bērni, kas ar katru gadu kļūst vairāk mūsu sabiedrībā). Pastāv uzskats, ka pirmie atsevišķie indigo bērni parādījās 50. gadu beigās planētas izzināšanai, lai, sākot no 70. gadu beigām, tiem varētu sekot lielākas indigo grupas. Pašlaik šādi ir jau gandrīz visi pēc 2000. gada dzimušie bērni. Viņi ir savādāki – izaicinošāki, inteliģentāki, konfrontējošāki, intuitīvāki, jūtīgāki, garīgāki un atsevišķos gadījumos agresīvāki nekā iepriekšējās paaudzēs. To sākuši pamanīt gan vecāki, gan skolotāji, taču neapzinoties, kas aiz tā slēpjas.
Ja bērns ir ļoti aktīvs, vēlas izzināt pasauli un daudz ko uztver no pusvārda un vecāki viņa uzvedību nesaprot, tad varbūt viņiem pašiem ir laiks izglītoties. Aizrobežu zinātnieki jau gadus trīsdesmit pēta jaunos bērnus. Tiek veidoti jauni apmācības principi, izstrādātas metodes, kas piedāvā indigo bērnu cienīgu izglītību. Tāpēc es domāju skolās būtu jāstrādā pārsvarā ar interaktīvām metodēm kas negarlaikotu šos hiperaktīvos bērnus, tādējādi izveidojot ar šiem bērniem labus kontaktus un palīdzēt viņiem iekļauties mūsu dzīves ritmā un iemācot viņiem komunikāciju ne tikai savā starpā, bet arī ar apkārtējiem cilvēkiem. Tāpēc es izvēlējos tēmu par interaktīvajām mācību metodēm, ko nākotnē varētu izmantot savā darbā ar skolēniem.
…