Interešu grupas un partijas

Interešu grupas.

Neviena mūsdienu sabiedrība nav viendabīga. Tās locekļi atšķiras pēc dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa, nodarbinātības, reliģiskās piederības un daudzām citām pazīmēm. Līdz ar to sabiedrības intereses ir atšķirīgas un nereti pat pretrunīgas. Tāpēc politiku var interpretēt arī kā interešu sadursmi un savstarpēji pieņemama risinājuma meklējumus.
Ar jēdzienu “interešu grupa” parasti saprot tādu cilvēku kopumu, kam ir vienotas intereses un kas darbojas, lai pārstāvētu un aizstāvētu relatīvu šauras intereses. Interešu grupas uzrāda sabiedrības intereses un vajadzības. Lai sasniegtu savus mērķus, interešu grupas izmanto tādus paņēmienus kā sabiedriskās kā sabiedriskās domas ietekmēšana ar informatīvu kampaņu starpniecību, valdības un likumdevēja lobēšana, noteiktu partiju atbalstīšana vēlēšanās un sadarbība ar citām līdzīgi orientētām grupām. Svarīgi ievērot, ka interešu grupas necīnās par politisko varu un necenšas panākt savu pārstāvju ievēlēšanu parlamentā vai pašvaldībās.
Katrā industriālā sabiedrībā ir daudz dažādu nozaru: lauksaimniecība, vieglā rūpniecība, apstrādes rūpniecība, transports, enerģētika, masu komunikācijas, komunālie pakalpojumi u. c. tajā nodarbinātie veido labi attīstītas profesionālās grupas: strādnieki, lauksaimnieki, skolotāji, pārdevēji, juristi, ārsti utt. Cilvēkiem, kuri izmanto materiālos labumus un pakalpojumus, ir vajadzīga aizsardzība pret spekulāciju ar cenām, falsificētām etiķetēm, nelikumīgi praktizējošiem speciālistiem (mediķiem, juristiem u. c.).…