Secinājumi
Atbilstoši interešu dažādībai, sabiedrībā pastāv arī vairākas interešu grupas, kur katra no tām cer redzēt savu vajadzību un interešu realizēšanos valdībā pieņemtajos lēmumos un īstenotajā politikā. Šīm grupām paužot savu viedokli, sabiedrisko diskusiju rezultātā vajadzētu panākt optimāli pieņemamāko un efektīvāko kompromisu.
Interešu grupas ir cilvēku brīvprātīgi veidotas grupas, kuras ir vienotas ar īpašām saiknēm, kas izsaka savstarpējo ieinteresētību un pašlabumu, un cenšas ietekmēt valdību ar metodēm, kas vislabāk atbilst šīm kopīgajām interesēm. Interešu dažādība un vēlme tās īstenot ir visciešāk saistīta ar lobēšanu.
Lobēšana ir rezultatīva un lēmumu ietekmēt spējīga, ja to veic lēmuma izstrādāšanas un pieņemšanas procesa sākotnējos posmos.
Daudzas lobistu grupas īsteno atšķirīgas pieejas, tām var būt specifiskas priekšrocības, resursi, vadības formas. Šīs atšķirības bieži vien nosaka tādi faktori kā ģeogrāfiskā izcelsme un organizācijas veids vai lielums. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ietekmē interešu grupas, ir izmaiņas varas sadalē starp ES institūcijām. Zināšanas un sapratne par ES institūcijām nosaka lobistu panākumus un viņu darbības efektivitāti. Lobēšanu parasti veic profesionāļi, kuri pārzina lēmumu pieņemšanas struktūru, sabiedriskās lietas un kas spēj pārliecinoši argumentēt par labu konkrētam interešu grupas viedoklim. ES institūcijām nepieciešami lobisti, kuri informējot un analizējot, izskaidrotu ES politikas ietekmi uz reālo pasauli.23
Lobistiem būtu EP nepieciešams sniegt tikai kvalitatīvu, precīzu un pārbaudāmu informāciju. Lai lobisms būtu veiksmīgs, lobistiem svarīgi ir prast apvienoties un veidot stabilas interešu koalīcijas, sadarboties ar dažādu tautību lobistiem, dažādām institūcijām un interešu grupām. Lai veidotu veiksmīgu lobēšanu nepieciešams veidot kontaktus arī ar varas institūciju pārstāvjiem. Ir jāpārzina dažādu tautību kultūra, jāspēj uzrunāt cilvēkus, jāspēj argumentēt, ļoti labi jāpārzina likumdošanas sistēma un jāprot izmantot tās vājāko posmu – cilvēkus, tāpēc no Briselē strādājošiem lobistiem daudzi nākuši no valsts pārvaldes struktūrām, daudzi ir bijuši ES ierēdņi.24
Tomēr lobismu nav iespējams pilnībā kontrolēt, it sevišķi lobistu neformāli veiktās darbības.
Pašlaik lobēšanu parlamentā regulē tādi mehānismi kā lobētāju reģistrs un lobētāju ētikas kodekss. Šie regulēšanas mehānismi ir nepietekami, jo, neskatoties uz lobistu lielo skaitu parlamentā, to darbība neveicina lēmumu procesa pieņemšanas caurskatamību.
…
