Informācijas tehnoloģiju rašanās un attīstība ir izraisījusi daudzas izmaiņas, kas skar kā sabiedrību kopumā ar tās struktūrām, tā arī katru no mums. Vienlaikus ar milzīgajām iespējām, ko sniedz tehnikas progress, tas veicina sabiedrības noslāņošanos pēc prasmju, iemaņu un intelekta kritērijiem, kuri spēj nodrošināt indivīda adaptāciju informācijas tehnoloģiju pasaulē.
Šajā laikā arī daudzām bibliotēkām paveras jaunas iespējas informācijas pakalpojumu sniegšanā. Līdz ar to nedaudz mainās arī bibliotēku iekšējā struktūra, tās uzdevumi, prasības darbinieku prasmju un izglītības līmenim. Jo augstāk attīstītas tehnoloģijas tiek iesaistītas bibliotēku ikdienas darbā, jo lielākas prasības tās uzstāda lietotājiem. Mūsdienu bibliotēku mērķis ir apmierināt arī klientu pieprasījumus pēc tekstu kopijām, audio un video materiāliem, grāmatu lasīšanu internetā. Elektroniskā bibliotēka piedāvā iespēju izmantot dažādu bibliotēku katalogus un meklēt informāciju datu bāzēs. 20.gadsimts ir radījis virtuālās bibliotēkas jēdzienu, kas apzīmē attālinātu un pastarpinātu pieeju bibliotēku saturam un pakalpojumiem, kā arī citiem informācijas avotiem. Elektroniskais tīkls nodrošina pieeju informācijai gan elektroniskajos, gan tradicionālajos izdevumos, tiecoties aptvert visu pasauli.
Tieši jaunās informācijas tehnoloģijas bija par iemeslu jaunas kultūras izpratnes un indivīda subjektīvās pasaules izjūtas veidošanai. Ikviens no mums ir dzirdējis teicienu "pasaules ciems", kas apzīmē 20.-21.gs. cilvēka pasaules uztveri un tās pārdzīvojumu, kura radīšanā liela loma bijusi jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, to starpā informācijas tehnoloģijām un konkrēti - interneta attīstībai.
Internets nav šīs paaudzes izgudrojums, tas ir dzimis 60.gados. Tomēr arī pašlaik speciālisti to neuzskata par pabeigtu produktu [4,157]. Tīkla koncepcija nav radusies Microsoft kabinetu ietvaros, tās vēsture saistās ar politiku un tiem milzīgajiem resursiem, kas tika ieguldīti zinātnē "aukstā kara" laikā. 1957.g. PSRS bija tikko palaidusi "Sputņik", apsteidzot ASV Visuma izpētes jomā. Sākās bruņošanās un tehnoloģiju sacensības. To kontekstā ASV Aizsardzības departaments izveidoja ARPA (Advanced Research Projects Agency), lai uzlabotu savu tehnoloģisko varēšanu. Divpadsmit gadus vēlāk šī organizācija radīja projektu ARPAnet, kas paredzēja izveidot militāro pētniecības tīklu jeb pirmo datortīklu pasaulē. Tolaik vēl nevienam nebija personālo datoru. Datoru pasauli veidoja termināli un lieldatori. Tie parasti bija gigantiskas, trauslas kastes, kas ar kabeļu palīdzību pieslēgtas termināliem. Koncepcija par neatkarīgiem datoriem, kas savstarpēji savienoti caur datortīklu, bija pilnīgi jauna, tai bija nepieciešama jaunas aparatūras un programmatūras izstrāde, kā arī savādākas saslēgšanas metodes. Galvenais iemesls, kas pamudināja uz decentralizāciju, bija apsvērumi par drošību atomuzbrukuma gadījumā. …
