Secinājumi un priekšlikumi
Darbā tika apskatīta investīcijas vērtspapīros, to risks un ienesīgums. Galvenie secinājumi ir sekojoši:
1. Ieguldījumi akcijās mēdz būt īstermiņa un ilgtermiņa. Īstermiņa ieguldītājs nepārtraukti seko akciju cenu svārstībām, prognozējot cenas zemāko un augstāko punktu, attiecīgi akcijas nopērkot un pārdodot. Ilgtermiņa ieguldītājs rūpīgi izvērtē uzņēmumu, izvēloties, kuras akcijas pirkt, lai varētu saņemt pozitīvu atdevi (piem. dividendes). Īstermiņa ieguldītājam jeb spekulantam veiksmīgas darbības gadījumā ir lielākas iespējas nopelnīt vairāk nekā ilgtermiņa investoram.
2. Obligācijas atšķirībā no akcijām ir ar zemu risku un zemu ienesīgumu, no kuriem visdrošākie ir valsts parādzīmes. Ar salīdzinoši vidēju ienesīgumu, bet mazāk droši nekā valsts emitētās obligācijas, ir korporatīvās obligācijas.
3. Veicot ieguldījumus un slēdzot darījumus ar vērtspapīriem, ieguldītājs ir pakļauts cenu, likviditātes, valūtas, informācijas, juridiskajam, procentu likmju, operacionālajām riskam un kredītriskam.
4. Ieguldot Rīgas tirgus akcijās un obligācijās, ir iespējams sasniegt augstu ienesīguma līmeni, sabalansējot abus vērtspapīru veidus savā starpā.
5. Darba mērķis ir sasniegts, kā arī darba uzdevumi ir izpildīti.
Darba autore piedāvā sekojošus priekšlikumus:
1. Izvēloties investēt akcijās ilgtermiņā, ir rūpīgi jāizvērtē uzņēmuma un nozares nākotnes perspektīvas, kā arī jāņem vērā esošā ekonomiskā situācija.
2. Lai mazinātu investīciju risku, ir jāveido investīciju portfelis, kura sastāvā būtu gan akcijas, gan obligācijas.
3. Pirms investēšanas, ir jānosaka konkrēts, skaidrs un sasniedzams mērķis, vai tas būtu naudas vērtības saglabāšana, regulāri ienākumi, vai kontroles iegūšana kādā uzņēmumā, jebkurā gadījumā ir jāprognozē un jāizvērtē iespējamie riski.
…