. Investīciju būtība
Termins „investīcijas” radies no latīņu vārda „invest”, kas nozīmē – ieguldīt. Plašākā traktējumā ar šo vārdu saprotam līdzekļu ieguldījumus ar nolūku tos nākotnē palielināt. Vienlaikus līdzekļu pieaugumam jābūt pietiekami lielam, lai kompensētu investoram atteikšanos no līdzekļu izmantošanas tūlītējam patēriņam, atalgotu viņu par risku un atlīdzinātu inflācijas radītos zaudējumus attiecīgajā laika periodā.
Komercpraksē pieņemts klasificēt šādus investīciju tipus:
• Investīcijas fiziskajos (reālajos) aktīvos;
• Investīcijas finansu (naudas) aktīvos;
• Investīcijas nemateriālajos aktīvos.
[1, 6. lpp]
Ar fiziskajiem (reālajiem) aktīviem saprotam ražošanas ēkas un būves, dažādas mašīnas un iekārtas, kuru kalpošanas laiks pārsniedz vienu gadu, kā arī zināšanas, kuras ir iespējams izmantot preces ražošanai .
Ar finansu (naudas) aktīviem saprotam tiesības saņemt naudas summas no citām fiziskajām un juridiskajām personām , piemēram, depozītus bankā, obligācijas, akcijas utt. Šī tipa aktīvi – tie nav nekas vairāk kā papīru lapas (vai informācija kompjūterā) un tiešā veidā tie netiek izmantoti ražošanā. Tā vietā ekonomiski attīstītajās valstīs šie aktīvi ir līdzeklis ar kura palīdzību cilvēki pierāda savas tiesības uz reālajiem aktīviem. Neesot iespējai iegādāties pašam savu automašīnu rūpnīcu, jums ir iespēja iegādāties General Motors vai Toyota akcijas un tādā veidā iegūstot daļu no saražoto automašīnu ienākuma. [2, 26.lpp]
Ar nemateriālajiem aktīviem saprotam vērtības, ko iegūst tirdzniecības zīmju izstrādāšanas, licenču iegādes un personāla pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas programmu īstenošanas rezultātā.
Investīcijas vērtspapīros pieņemts dēvēt par vērtspapīru portfeļiem, bet investīcijas fiziskajos aktīvos – par investīcijām reālajos aktīvos. Šiem abiem investīciju tipiem ir liela nozīme ekonomikā. [1, 6. lpp]
…
