2.1.4 Ekspertu metodes izmantošana investīciju projektu novērtēšanā
Investīciju projekta pakāpeniskai risku novērtēšanai pa līmeņiem tiek izmantots algoritms. Risku novērtēšana pa līmeņiem ir balstīta uz to, ka sākumā riski tiek noteikti katrai projekta stadijai atsevišķi un pēc tam tiek atrasts visa projekta kopējais risks. Risku novērtēšanas darbs ir jārealizē noteiktā secībā.
Pirmkārt, vienkāršo risku saraksta izveidošana pa projekta posmiem un prioritāšu grupu pamatojumiem.
Otrkārt, projekta nerealizācijas varbūtības atrašana, izmantojot ekspertu novērtējumu. To var izdarīt šādi:
veikt ekspertu izvēli
izvēlēties novērtēšanas sistēmu
iegūt projekta realizējamības novērtējumu, izmantojot ekspertu novērtējumu,
novērtēt savstarpējā ekspertu vērtējumu,
noteikt vienkāršo risku vidējo vērtējumu, izmantojot ekspertu vērtējumu.
Treškārt, katra riska realizēšanās iespējamības noteikšana. To var veikt šādi:
noteikt projektā minētajiem riskiem atbilstošo varbūtību,
noteikt prioritāšu grupu skaitu,
sadalīt vienkāršo risku pa prioritāšu grupām;
izvēlēties prioritāšu grupu svaru skalas diapazonu;
aprēķināt zemākās prioritāšu grupas svaru;
aprēķināt atlikušo prioritāšu grupas svaru;
noteikt vienkāršo risku ietekmi uz projekta realizāciju un analizēt to pa līmeņiem.
Ceturtkārt, visa projekta summārā riska noteikšana un lēmumu pieņemšana. To veic šādi:
nosaka investīciju projekta risku kopējo vērtējumu;
salīdzina noslēguma vērtējuma un izvēlēto vērtējuma sistēmu;
pieņem lēmumu par projekta realizācijas lietderīgumu.( 3, 51)
Pēc iedarbības veida izšķir vienkāršos un saliktos riskus. Saliktie riski ir vienkāršo risku kompozīcija. Vienkāršie riski ir tādu notikumu kopa, kuri savstarpēji nepārklājas.
Tiek uzskatīts, ka ikviens no šādiem notikumiem ir neatkarīgs no citiem. Pirmais uzdevums risku vērtēšanai pa posmiem ir izveidot izsmeļošu risku sarakstu. Vienkāršie riski ir sadalīti trijos līmeņos – sagatavošanās, būvniecības un funkcionēšanas jeb ekspluatācijas līmenī. Līmeņa robežās vienkāršos riskus var arī sagrupēt līmeņa apakšgrupās.
Otrais uzdevums risku vērtēšanai pa posmiem ir izvērtēt tā notikuma nenotikšanas iespējamību, no kura ir atkarīga projekta realizācija, testēšanai izmantojot izvēlētu skalu. Katram neatkarīgajam ekspertam iedod sarakstu ar riskiem, kuru norise traucē normālu projekta realizāciju. Minēto sarakstu parasti izveido projekta izstrādātāji. Ekspertiem jāpauž sava izpratne par projekta realizāciju, pamatojoties uz izvēlētu vērtējuma sistēmu. Ja organizatoriem ir šaubas par sastādīto risku sarakstu un viņi paši nav pietiekoši zinoši, lai to izveidotu, vai arī ir nestandarta situācija, var pirms novērtēšanas uzsākšanas lūgt ekspertus uzskaitīt visus viņiem zināmos riskus un pēc tam izveidot vienkāršo risku tabulu atbilstoši savām interesēm. Otrais uzdevums tiek pabeigts ar katra riska vidējā aritmētiskā eksperta vērtējuma aprēķināšanu.
Trešais uzdevums ir noteikt katra riska realizācijas iespējamību. Visu risku svaru summai ir jābūt vienādai ar vienu. Taču ir ļoti sarežģīti izveidot izsmeļošu risku sarakstu. Tāpēc pareizāk ir pielīdzināt nevis vienam, bet pieņemt, ka tā ir nedaudz mazāka par vienu.
Ceturtais uzdevums ir, saskaitot visu risku realizācijas iespējamības, noteikt projekta kopējā riska realizācijas iespējamību un, to salīdzinot ar sākotnējo skalu, novērtēt, vai projektu realizēt vai ne. Lai pieņemtu lēmumu par projekta realizācijas lietderīgumu, ir svarīgi noskaidrot tā realizācijas galvenās riska sastāvdaļas un apzināties, kādi pasākumi jāveic, lai tās varētu samazināt.(3, 55)
…
