Īpašā dabas izjūta Vizmas Belševicas dzejoļu krājumā "Madarās"

Dzejoļu krājums „Madarās” Vizmai Belševicai iznāk 1976. gadā. ir pagājuši septiņi gadi kopš rakstnieces pēdējā iznākušā darba „Gadu gredzeni”.
Šis dzejoļu krājums atšķiras no iepriekšējiem autores darbiem. Dzejai ir intīmāks raksturs – dzejniece iegājusi sievietes iekšējā pasaulē un atspoguļo attiecības ar ģimeni un tuviem cilvēkiem. Šajā krājumā Vizma Belševica ir sasniegusi lielu domas skaidrību un precizitāti, augstu meistarību. Dzejniece šķiet pagājusi mālā no ikdienas rūpēm, no burzmas un trokšņa, „ieslīgusi sevī” tā cenšoties atrast sevi un noskaidrot savu vietu dzīvē. Daba dzejniecei ir kā fons patiesām izjūtām un dvēseles izzināšanai.
Dzejoļos dzejas krājumā varam saskatīt cik skaisti un saudzīgi Vizma Belševica parāda dabu un tās skaistumu pat vissīkākajās un necilākajās tā izpausmēs un parādībās. Augi tiek iezīmēti kā personības, kas prasa tik pat lielu cieņu, kā cilvēks.
Krājums “Madarās” ir citāda rakstura pakāpe dzejnieces nerimtīgajā daiļrades gājumā. Ar dziļiem pārdzīvojumiem un daudzveidīgu to izpausmi bagāta pakāpe. Bet intīmāka, reizēm it kā trauslāka.…