Īpaši aizsargājamo putnu sugas ir tās sugas, kuras ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kuru stāvoklis atbilst IUCN Reto un iznīkstošo sugu komisijas izstrādātajiem kritērijiem. Putnu aizsardzību nodrošina Sugu un biotopu aizsardzības likums, Medību likums un Ministru kabineta noteikumi. Latvijas normatīvajos aktos iestrādātas Eiropas Savienības Putnu Direktīvas prasības, kas paredz putnu medību aizliegumu pavasarī, aizliegumu postīt putnu ligzdas, prasību noteikt putnu aizsardzībai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Pašlaik Latvijā ar īpaši aizsargājamo statusu ir 79 putnu sugas no Latvijā konstatētajām 366 putnu sugām. Dažas no tām ir ļoti reti sastopamas, citas nav ilggadīgi konstatētas, dažas novērotas vēsturiski un pieņemtas par teorētiski iespējamām.
Putni ir sastopami dažādos biotopos: pļavās (sausās un slapjās), purvos, pie ūdeņiem (upēm, ezeriem, dīķiem), īpaši mežos, jo tieši meži klāj aptuveni pusi (44%) Latvijas teritorijas. Aptuveni tik pat daudz procentuāli putnu arī uzturas mežos. Daudzi putni dzīvojas tikai pilsētās. Katrai putnu sugai ir sava dzīvotne, kura tai atbilst.
Kā galvenie apdraudējumi putniem ir mežsaimniecības un lauksaimniecības darbība, to medīšana. Ietekme ir arī klimata pārmaiņām. Piemēram, ūdensputnus ietekmē ar klimatu saistītas ūdens pārmaiņas, kā arī ūdens piesārņojums; purva putnus apdraud purvu nosusināšana un kūdras ieguve. Tieši tāpēc īpaši aizsargājamiem putniem tiek noteiktas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – putniem draudzīgas teritorijas ar tiem atbilstošu biotopu.…