Īpašuma iegūšanas veidi

Saka, ka cilvēks pēc dabas esot savtīgs un egoistisks. Savtīgs tāpēc, ka bieži vien savā runā lieto tik ļoti izplatītu vārdu „es”, ar kuru grib norādīt uz saviem veiktajiem darbiem un panākumiem.
Arī attiecībā uz īpašumu cilvēks ir savtīgs. Katrs tīko pēc sava „stūrīša”, kurš piederētu viņam ar pilnīgām varas tiesībām par to. Tāpēc Civillikuma nepieciešamība ir acīmredzama, jo tas nosaka, kad īpašums tiek uzskatīts par pilnīgas varas tiesībām par lietu un kā lietu var iegūt savā īpašumā. Tas arī reglamentē īpašuma aprobežojumus un paša īpašnieka tiesības, kas arī ir ļoti nozīmīgi.
Vārds īpašums bieži vien asociējas ar nekustamo īpašumu, nevis ar kādu lietu un, vēl mazāk, ar dzīvu būtni (pēc likuma – ķermenisku lietu). Tomēr Civillikums nosaka, ka īpašums ir tādas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kuras atļautas likuma kārtībā jeb nav aizliegtas ar to.
Šis referāts ir veltīts īpašuma iegūšanas veidu padziļinātai izpratnei, tāpēc darba mērķi var definēt sekojošā veidā: izpētīt īpašuma iegūšanas veidus. Lai veiksmīgi realizētu iecerēto mērķi, bijis nepieciešams veikt šādus uzdevumus:
1. Apkopot literatūru par īpašuma iegūšanas veidiem;
2. Izpētīt Civillikuma Trešo daļu „Lietu tiesības”;
3. Izdarīt secinājumus par doto tēmu.
Darbā kā galvenais pamats ņemta Civillikuma Trešā daļa „Lietu tiesības”, precīzāk – apakšnodaļa „Īpašuma iegūšanas veidi”, jo tā no tiesiskā viedokļa visprecīzāk raksturo īpašuma iegūšanas veidus. No šīs apakšnodaļas izriet, ka īpašuma iegūšanas veidi var būt dažādi: īpašuma iegūšana ar piegūšanu, īpašuma iegūšana ar nodošanu u.c. Visi īpašuma iegūšanas veidi ir atspoguļoti un raksturoti šajā darbā.…