Tēmas „Īpašuma tiesību aizsardzība” aktualitāti pamato fakts, ka ar šo problēmu samērā nesen saskārās namīpašnieki (izīrētāji) Latvijā izskatot konstitucionālu namīpašnieku sūdzību sakarā ar valsts uzlikto īres maksu. Latvijas Republikā ar 2006.gada 8.marta Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2005-16-01, no 2007.gada 1.janvāra spēku zaudē likuma „Par dzīvojamo telpu īri” Pārejas noteikumu 4., 5., 7., un 8. punkts, kuri noteica maksimālo īres maksas apmēru, ko Latvijas Republikā ir tiesīgs noteikt izīrētājs. Pie šādiem tiesiskajiem nosacījumiem, no 2007.gada 1.janvāra Latvijas Republikā īres maksas apmērs ar likumu vairāk netiks ierobežots. Šī tēma plaši tika apspriesta sabiedrībā un beidzot šis jautājums tika atrisināts, kas arī tiks apskatīts šajā referātā.
Īpašuma tiesības kā cilvēktiesības ir starptautisko tiesību sastāvdaļa. Nacionālajās tiesībās tās ir publisko tiesību, tajā skaitā arī konstitucionālo tiesību sastāvdaļa. Tas nozīmē , ka īpašuma tiesības kā cilvēktiesības ietver sevī gan starptautisko tiesību, gan nacionālo tiesību vispārējās teorētiskās un dogmatiskās atziņas.
„Īpašuma tiesību starptautiski vēsturiskā attīstība liecina, ka tiesības uz īpašumu starptautiskajās tiesībās galvenokārt lokalizējas līgumtiesībās, taču tās var atrasties arī paražu tiesībās un vispārējos tiesību principos. Nacionālajās tiesībās tās galvenokārt atrodas publisko tiesību sastāvā, tai skaitā konstitucionālo tiesību sastāvā (Latvijas Republikas Satversmes 105.pants).”1
„Tiesības uz īpašumu ir cieši saistītas ar ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, taču tradicionāli tās ir regulētas kopā ar pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, pamatojoties uz Rietumu pasaulē tiesībās valdošo priekšstatu , ka brīva personība var veidoties brīvu īpašuma attiecību apstākļos. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17.pants nostiprina divus tiesību uz īpašumu elementus: katra cilvēka tiesības uz īpašumu un brīvību no īpašuma patvaļīgas atņemšanas.”2
„Ne Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ne Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nav panta, kas speciāli regulētu īpašuma tiesības.”3
Cilvēktiesību normatīvā bāze ir saistoša Latvijas Republikā. Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā cilvēktiesības ir konstitucionāla ranga tiesības. Latvija ir parakstījusi vairākus starptautiskus cilvēktiesību līgumus. „Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir atzīta par juridiski saistošu Latvijā ar 1990.gada 4.maija deklarāciju.4 „Eiropas Cilvēktiesību konvencija ratificēta 1997.gada 4.junijā; spēkā no 1997.gada 27.jūnija”5 . Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. …
