Īpatnības nepilngadīgo kriminālatbildībā

Nepilngadīgo noziedzība Latvijā pamatoti tiek uzskatīta par smagu problēmu, un pierādījums tam ir statistika, ka tiek publicēta ik gadus dažādos laikrakstos.
“No visiem reģistrētajiem noziegumiem pagājušajā (2004)gadā gandrīz piekto daļu – 18% bija izdarījuši tieši nepilngadīgie.1
Bet sākot runāt par nepilngadīgajiem, ir jānoskaidro, kas tie tādi nepilngadīgie ir un kādai sabiedrības daļai tie ir pieskaitāmi. Pēc LR likuma paar nepilngadīgajiem tiek uzskatītas personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu, faktiski, tas nozīmē, ka runājot par nepilngadīgajiem mums būtu jāaplūko jaunā cilvēka audzināšanas process laika posmā no 0 līdz 18 gadu vecumam, un būtībā nav vērts runāt par 7 gadīgiem bērniem, jo krimināllikums viņus tieši neietekmē, tādēļ lielāku uzmanību vajadzētu pievērst tai nepilngadīgo grupai, kura uzskatāma par vairāk bīstamu- pusaudžiem.

2. Personības attīstības termiņi
Nekur nav konkrēti noteikts pusaudžu vecuma cenzs, bet principā par pusaudzi katrā konkrētā gadījumā var uzskatīt sākot ar 11- 12 un beidzot ar 15- 16, vai citos gadījumos pat 18- 19 gadu vecumu. Pusaudžu vecums ir tāds diezgan neparasts laika posms cilvēka attīstības gaitā, jo šajā laikā cilvēks mainās ne tikai fiziski, bet arī morāli – bērns kļūst par pieaugušu cilvēku . Bet kādēļ tad no pirmā skatiena šis interesantais laika posms ir bīstamāks par jebkuru citu no cilvēka attīstības periodiem?
Psiholoģijā pusaudžu vecums tiek raksturota ar vairākām ļoti izteiktām īpatnībām, lūk divas no tām:
1)Pusaudžiem sevišķi raksturīgs maksimālisms. Tā ir tendence nepārprotami vērtēt cilvēku vai citu objektu divos galējos veidos, nespēja uztvert objektu daudzpusīgi, ņemot vērā reālos apstākļus.
2)Tieši pusaudža vecumā veidojas jauna personības pašapziņa. Līdz ar to personu pašas uztverē vieglāk iezīmēt, kā pārkāpēju, jo pusaudzim var nebūt nekāda cita priekšstata par sevi.…