Īres vai nomas līguma izbeigšana pēc izīrētāja vai iznomātāja gribas

Savā darbā noskaidrošu iemeslus pamatojoties uz kuriem izīrētājs var izbeigt īres līgumu. Pamatojoties uz kādu likumu var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu.
Noskaidrošu izīrētāja un īrnieka tiesības. Pievērsīšu uzmanību, kā likums regulē dzīvojamās telpas īres līguma laušanu. Pievērsīšu uzmanību dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanas tiesiskajiem aspektiem, kas saistīti ar īres maksu, maksu par pamatpakalpojumiem. Vai laužot dzīvojamās telpas līgumu izīrētājam ir pienākums ierādīt īrniekam citu dzīvojamo telpu? Ja īrnieks pēc izīrētāja prasības neatbrīvo dzīvojamo telpu, tad kādi var būt iemesli, lai izīrētājs iesniegtu tiesā prasību? Cik liela nozīme ir dzīvojamās telpas īres līgumam? Vai pirms īrnieka izlikšanas no dzīvojamās telpas viņš ir par to jābrīdina?
Galveno uzmanību veltīšu iemesliem un faktiem uz kuriem pamatojoties dzīvojamās telpas izīrētājs var lauzt līgumu ar īrnieku.
Noma un īre Civillikumā reglamentēta kā viens līgums, vienlaicīgi gadījumos, kad starp tiem pastāv atšķirības, tie ir savstarpēji nošķirti. Ikdienā nereti sastopami gadījumi, kad abi līgumi tiek pilnībā identificēti vai aiz nezināšanas savstarpēji sajaukti. Noma un īre ir viens no Civillikumā paredzētiem darījumiem, ar kura palīdzību persona var iegūt tiesisku iespēju lietot svešu lietu.
Noma un īre ir praktiskajā dzīvē bieži sastopami darījumi, kuru noslēgšanu un izpildi regulē ne tikai Civillikums, bet arī vairāki citi likumi un likumpamatoti akti. Par samērā autonomu normu kopumu atzīstami akti, kas reglamentē dzīvojamo telpu īri, jo tie sakarā ar cilvēku sociālās aprūpes elementa klātesamību pārsvarā satur imperatīvās tiesību normas. …