Irvinga Fišera devums ekonomikas teorijas veidošanā

SECINĀJUMI
1. Jau no mazotnes Fišers ir bijis rīcībspējīgs bērns, kas audzināts ticībā, ka cilvēkam jābūt noderīgam sabiedrībā, ar ko rezultējās viņa plašais interešu spektrs un iesaiste asociāciju, kampaņu un uzņēmumu izdveide tādās atšķirīgās zinātnes jomās kā politika, ekonomika, statistika, veselība u.c.
2. Sākotnēji Fišers Jēlā studēja matemātiku,bet Viljama Grehema Sumnera ietekmē viņš tika virzīts uz ekonomiku, tomēr matemātikas un statistikas pamatprincipi saglabājās arī viņa ekonomikas teorijās.
3. Irvings Fišers uzskatīja, ka kapitāls jāuztver kā pamats, bet ienākumi uztverami, kā no pamata izejošā plūsma jeb attiecīgi kapitāla šobrīdējā vērtība nav nekas cits kā nākotnes ienākums no kapitāla vērtības.
4. No Fišera procentu teorijas secināms, ka procentu likmi regulē līdzsvars starp kapitāla piedāvājumu, ko nosaka noguldītāju psiholoģija, un kapitāla pieprasījumu, ko nosaka ieguldījumu iespējas un perspektīvas.
5. Pieprasījuma teorijas kontekstā Fišers lielāku uzmanību pievērsa vienaldzības līkņu jēdzienam, kā arī apreču aizstājamības un komplementaritātes teorijām.
6. Saskaņā ar naudas daudzuma teoriju pēc Fišera vienādojuma ir iespējams noteikt attiecību starp nominālajām un reālajām procentu likmēm inflācijas ietekmē pieņemot, ka nominālā procentu likme ir vienāda ar reālās procentu likmes un inflācijas summu.
7. Irvings Fišers uzskatīja, ka naudas aprites ātrumu ietekmē dažādi faktori, pimēram, maksājumu sistēma, kredītu un finanšu attīstība un naudas pārvadāšanas ātrums, taču lai to palielinātu ieteicams nevis uzkrāt ietaupījumus, bet gan ieguldīt tos produktīvi.
8. Parādu deflācijas teorijā apskatīta krīzes situācijas ‘’kredīta burbuļa’’ palielienāšanās kā nevēlams process ekonomikā, kura plīšanas gadījumā var atbrīvoties no virknes nevēlamu seku, kas būtiski ietekmē ekonomikas spēju attīstīties, piemēram, ražošanas, tirdzniecības un nodarbinātības kritums.
…