2.1 Klimatiskie resursi
Salā valda tipisks subarktisks jūras klimats, t.i. ar mazām temperatūras svārstībām gada, vēsu, īsu vasaru, maigu un visai garu ziemu. Vidējā janvāra temperatūra ir -1ºC, vidējā jūlija temperatūra ir +13 0C- +150C, taču Ziemeļu Ledus okeāna krastā tikai +80C. Vidējais nokrišņu daudzums ir no 500 - 4000 mm gadā. Visas vasaras garumā Islandē ir novērojamas tā sauktās „baltās naktis”, kad saule lec plkst. 2.54 un noriet plkst. 24.02. Savukārt decembris ir vistumšākais mēnesis kad saule parādās tikai uz 5 stundām.
Īslande saņem daudz vairāk nokrišņu nekā spēj iztvaikot, un tas veicina ledāju un purvu veidošanos. Ziemā dienvidu piekrastē ir vidēji +60C, bet ziemeļdaļā no +10C līdz -30C. Ziemeļos gaisa masas atdzesē Grenlandes ledāji. Klimats Islandē ir visai skarbs – subarktisks, okeānisks. Salas iekšienē sniega sega saglabājas pat līdz 5 mēnešiem. Islandes laika apstākļus nosaka Islandes minimums un Grenlandes maksimums. Islandes minimums ietekmē laika apstākļus arī Eiropā. Gada vidējā temperatūra Islandē ir ap 5°C.
Vidējā gaisa temperatūra vasarā, galvaspilsētā Reikjavīkā, ir 10, 6 grādi pēc Celsija jūlijā, sasniedzot arī 24, 3 grādus. Vidējā temperatūra Reikjavīkā janvārī ir apmēram 0 grādu pēc Celsija.
Islandes klimats tiek stipri ietekmēts no Atlantijas okeāna, konkrētāk no tā straumēm. Salu no ziemeļiem „apskalo” aukstā Autrumgrenlandes straume, bet no dienvidiem – siltā Irmingera un Ziemeļatlantijas straume. Vidējā gada nokrišņu summa Vatnajēkidla dienvidu nogāzēs ir ap 2000mm, savukārt Akureiri – tikai 410mm. Nokrišņu maksimums vērojams rudenī. Islandei ir raksturīga momentāna laika apstākļu maiņā. Ja Islandē ienāk siltās un mitrās gaisa masas no mērenajiem platuma grādiem, tad Islandes dienvidos ir silts un mitrs, tikmēr, kamēr ziemeļu daļā ir auksts un sauss laiks. Ja gaisa masas atnāk no Antarktikas, tad ziemeļos iestājas auksts laiks ar biezam miglām, un dienvidos arī ir auksts laiks, tomēr skaidrs. Islandes dienvidos pārsvarā ir silts un stipri vējains, bet ziemeļos atkal nav tik stipri vēji, tomēr ir aukstāks.
Zemes krastmala, izņemot dienviddaļas vienoto krasta līniju, sastāv no neskaitāmiem fjordiem un līcīšiem. Krasta līnija ir pavisam 5960 km gara. Daudzās vietās klinšu sienas izslienas stāvus no jūras pretī debesīm, taču ir arī kilometriem garas smilšu vai akmeņu krastmalas.
2.2 Ainaviskie un dzīvas dabas resursi
Lai cik savādi tas liktos, Islandes ainava joprojām atrodas veidošanās procesā – raupju ainavu joprojām veido vulkānu izvirdumi un ledāju kustība. Citas vietas ir kardināli mainījušās no tiem laikiem, kad apmēram pirms 1100 gadiem šeit ieradās pirmie vikingu ieceļotāji. Kopumā Islande piedāvā izbaudīt dabas mežonību un tās brīnumus, enerģiju un pilnīgu mieru – to visu var izbaudīt jebkurā vietā un dodoties pat tikai vienas dienas ceļojumā. Viennozīmīgi, ka salas lielākā vērtība un tūristu vilinājums ir daudzie vulkāni un pirmatnējās dabas ainavas.
Vulkāni
Lielākie un populārākie vulkāni ir Hekla, Laki, Helgafedls. Heklas (1491m) virsotnē mūsdienās var nokļūt 3 stundās, veikli kāpjot. Vārds ” Hekla” islandiešu valodā nozīmē „cepuru pakaramais” un „lietussargs’”. Nav jābrīnās, ka visbiežāk šo cepuri klāj mākoņi un redzamība ir vāja. Pēc zinātnieku pētījumiem viens izvirduma periods ilgst 1100,tad nāk atpūtas brīdis 100-200 gadu garumā. Pašlaik Hekla piedzīvo 5 aktīvo periodu. No 1104.gada tas izvirdis 14-16 reižu. Salas apdzīvošanas pirmvēsturē Hekla bijis aktīvākais vulkāns, un cilvēki ticējuši, ka tur ir ieeja peklē, un daļa tam vēl joprojām tic.
…
