Īsumā par datora vēsturi.
Dators ir elektroniska ierīce, kas ar dažādu programmu palīdzību apstrādā informāciju. Mūdienās datora galvenais uzevums ir atvieglot un saīsināt darbu lietōtājam. Ar datora palīdzību lietotājs var ievadīt, apstrādāt uzglabāt, kā arī izvadīt informāciju.
Sākumā dators bija tikai skaitļojamā mašīna un tās galvenais uzdevums bija izpildīt sarežģitus matemātiskas darbības. Bet ar laiku skaitļojamā mašīna attīstījusies līdz mūsdienu datoram un tās ietekmi mēs jūtam ikdienā ik soļus, piemēram, kommunikāciju sakaru nodrošināšanā, informācijas izplatīšanā, bankas darbības veikšanā un daudzās citās mūsu ikdienas jomās.
Datora attīstības vāsturi mēdz iedalīt četros attīstības posmos jeb paudzēs. Līdz pirmajiem elektroniskajiem datoriem ir jau bijušas citas mehāniskas ierīces matemātisko aprēķinu veikšanai. Francūzis Blēzs Paskāls (Plaise Pascal) 1642. gadā uzbūvēja pirmo mehānisko mašīnnu. Ir jāpiebilst, ka viņa radītā mašīna nespēja izpildīt reizināšanas un dalīšanas darbības. To vēlāk attīstīja vācietis Gotfrīds Leibnics (Gottfried Willhelm von Leibniz). G. Leibnics izgudroja aritmometrs. Aritmometrs ir mehāniska ierīce, kas var izpildīt visas četras metemātiskās darbības.
Kāds cits matemātiķis Čarls Bebidžs (Charles Babbades) (1792-1874) izgudroja diferenču mašīnu, kas gāja ar tvaika palīdzību. Viņš strādāja ļoti daudz pie navigāciju un matemātisko tabulu sastādīšanas. Tajā laikā tad arī radās viņam ideja par diferenču mašīnu, kas spētu ātri un precīzi veidot šīs tabulas. Viņš secināja, ka daudzu sarežğītu aprēķinu darbības atkārtojas, it īpaši tajos aprēķinos kur jāizmanto tabulas. Tas lika viņam domāt, ka šīs darbības varētu automatizēt. Tā radās diferenču mašīna, kas balstās uz diferenču metodes pamata.
…
