Vispārīgās ziņas
Platība 301 277 km2
Iedzīvotāji 56 306 000
Galvaspilsēta Roma
Adm. iedal. 20 reģionos
Lielākās pilsētas Milāna, Neapole,
Turīna, Florence, Dženova, Palermo.
Galvenā valoda itāļu
Galvenā reliģija Romas katoļi 90%, pārējie protestanti, jūdi, bet imigranti - musulmaņi.
Naudas vienība eiro ( no 2002.gada.)
Galvenās eksportpreces
Mašīnbūves produkcija
(transportlīdzekļi, elektrotehnika,
precīzitātes instrumenti un cita),
ķīmiskās rūpniecības izstrādājumi,
tekstilpreces, apģērbi un apavi,
metāli.
Valsts iekārta Parlamentāra unitāra republika. Valsts galva - prezidents, valdību vada premjerministrs. Likumdevējs - parlaments: Senāts (315 loc.), Deputātu palāta (630 deputāti).
Ģeogrāfiskais stāvoklis.
Itālijas valsts teritorija atrodas Eiropas Dienvidu daļā. Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Apenīnu pussalas un uz divām lielām salām Vidusjūrā – Sicīlijā un Sardīnijā Rietumu daļā Itāliju apskalo Ligūrijas jūra, Dienvidrietumu daļā Tirēnu jūra, Dienvidaustrumu daļā Jonijas jūra, austrumu daļā Adrijas jūra. Ziemeļos Itālija robežojas ar piecām dažādām valstīm: Franciju, Šveici, Monako, Austriju un Slovēniju. Itālijas teritorijā atrodas divas neatkarīgas pundurvalstis: Sanmarīno un Vatikāns. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums – Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas lielākā upe – 652km garā Po. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Zemienēs un arī Padānas līdzenumā ir visauglīgākā augsne Itālijā, un tie ir arī visbiežāk apdzīvotie valsts rajoni.
Sicīlija.
Itālijas teritorijā ietilpst Sicīlija – lielākā Vidusjūras sala. To no pussalas dienvidrietumiem atdala Mesīnas šaurums. Lielāko daļu no Sicīlijas aizņem 200 – 250 m augsta pakalne. Salas ziemeļos paceļas augstāki kalni un dažas izolētas vulkānu virsotnes. Pazīstamākā no tām ir Etnas vulkāns, kas ir augstākais darbīgais vulkāns Eiropā. Sicīlijas siltais , sausais klimats piemērots citrusu, vīnogu un olīvu audzēšanai, kaut arī sala bieži cieš no sausuma. Īpaši svarīga nozare salā ir zvejniecība. Apmēram ceturtā daļa no visiem Itālijas zvejas kuģiem bāzējas Sicīlijā. Salai ir pasaules nozīme sēra ieguvē. Sicīlijā ir arī dzelzs rūdas un akmeņogles ieguves.
Sardīnija.
…
