Itālija (Italia), Itālijas republika (La Republica Italiana) valsts Eiropas dienvidu daļā. Robežojas ar Šveici, Franciju, Austriju; austrumos – Adrijas un Jonijas jūra, rietumos – Tirēnu un Ligūrijas jūra. Krasta līnija ir 7,4 tūkstoši kilometru. Itālijai pieder Sicīlija, Toskānas arhipelāgs, Lipāru, Egadu, Poncas salas un vēl daudz sīkas salas. Itālijas teritorijā atrodas divas pundurvalstis – anklāvi – Sanmarīno, Vatikāns, kurām ar Itāliju ir daudz vairāk kopīgais nekā atšķirīgais.
Daba.
Itālijas ziemeļu daļa atrodas mērenās joslas mežu zonā. Dienvidu daļa – subtropu joslā. Krasta līnija maz izrobota. Lielākie līči ir: Dženovas, Venēcijas, Taranto, Neapoles. Četras piektdaļas no Itālijas teritorijas aizņem kalni. Augstākās virsotnes ir Bernīna Ziemeļdaļā atrodas Dienvidalpi (uz robežas ar Franciju un Šveici atrodas augstākā virsotne - Monblāns 4807 metri virs jūras līmeņa)
Uz dienvidiem no Alpiem atrodas Padānas līdzenums. Apenīnu pussalu ziemeļu – dienvidu virzienā šķērso vidēji augstu kalnu sistēma – Apenīni. Vidusdaļā un dienviddaļā bieži ir stipras zemestrīces, vulkānu izvirdumi.
Itālijā iegūst daudz dažādus derīgos izrakteņus: svina un cinka rūdas, boksītus, sēru, pirītu, dzīvsudraba rūdas, fluorītu; būvmateriālu izejvielas: marmoru, ģipšakmeni, vulkānisko tufu, merģeli, nedaudz arī dzelzs rūdas, naftu, dabasgāzi un citus.
Itālijā ir lieli hidroenerģētiskie resursi. Minerālūdeņu un karstie avoti, kas galvenokārt atrodas Romas apkārtnē un Venēcijas Alpos.
…
