Itālija ir augsti attīstīta agrāra valsts. Par bagātāko dabas resursu var uzskatīt Itālijas kalnu upes, kas apgādā Itāliju ar elektroenerģijas resursiem. Itālijā ir maz kurināmā resursu, atrodamas iz zemās kvalitātes brūnogles, kā arī dabasgāze. Apenīnos un Alpos ir marmora, granīta, dolomīta u.c. būvmateriālu atradnes. Itālija nav ļoti bagāta ar mežu resursiem.
Itālijas klimats.
Visu Itālijas teritoriju nosacīti var nodalīt divās daļās:
Apenīnu pussala, Sardīnija un Sicīlija, kas ir tipiski Vidusjūras rajoni. Vasaras šeit ir karstas un sausas, kas izskaidrojams ar tropu gaisa masām, kas nāk no dienvidiem. Ziemas nav pārāk bargas, tāpēc šis rajons ir loti piemērots apelsīnu, vīnogu, olīvu u.c. kultūru audzēšanai.
Alpi un Po upes baseins ir Centrāleiropas rajoni, kas pieder pie mērenās klimatiskās joslas, kas nozīmē, ka gaiss šeit ir salīdzinoši mitrs un silts, taču rudenī bieži ir salnas un ziemā snieg.
Diagrammās redzamas temperatūras atšķirības katrā Itālijas apgabalā, virzoties no dienvidiem uz ziemeļiem.
Vidusjūras Itālijā ir izteikta sausa vasara, kuras garums aug virzoties uz dienvidiem. Ļoti gara vasara ir Sicīlijā un Apūlijā. Dienvidu rajonos kontrasti starp ziemas un vasaras vidējo gaisa temperatūru nav tik lieli kā Po upes baseinā un Alpu rajonā (skat 1., 2. diagrammu).
Salīdzinoši mitrs klimats ir Itālijas ziemeļos, kur nokrišņu daudzums katrā sezonā būtiski neatšķiras. Vasarās gaiss ir mitrs, rudeņos līst, ir migla, ziemā sniegs.
Itālijas dienvidos ir diezgan liels kontrasts starp vasaras un ziemas nokrišņu daudzumu. Tā kā itālijas dienvidu daļa atrodas subtropu klimatiskajā joslā, vasarā tur ieplūst sausās un karstās tropiskās gaisa masas, ziemā – salīdzinoši mitrās mērenās gaisa masas. 3. diagrammā var apskatīt nokrišņu daudzumu reģionos katrā sezonā, virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem.…
