Itālijā ciena dabiskus produktus, kas mūsdienās kļuvuši populāri visā pasaulē. Tā tas ir bijis jau izsenis, taču joprojām moderni. Svaigi, smaržīgi dārzeņi un apetīti rosinoša, visbiežāk grilēta gaļa vai zivis un, protams, makaroni, zaļganā olīveļļa un arī neiztrūkstošais sarkanvīns tas ir tieši tas, ko mūsdienās ārsti iesaka sirds, asinsrites stiprināšanai un labsajūtai. Visbeidzot, atbrīvojoties no dažādiem stereotipiem, par kuriem itāliešus apsmej, nākas secināt, ka šī reģiona kulinārija ir daudz bagātāka par triviālajiem spageti ar tomātu mērci, picu vai tiramisu1.
Itāliešu virtuve piedāvā neredzēti plašu daudzveidību, tā ir izsmalcināta savā vienkāršībā, aromātiska, jautra un pilna dzīvīguma. To atradīsiet arī mūsu grāmatā. Mēs vēlamies dalīties ar jums ēdienu gatavošanas un baudīšanas priekā.1. Itālijas virtuve un tradīcijas.
1.1. Tradīcijas avoti
Visā Eisakas upes ielejā un Etčas augštecē jūtama spēcīga Austrijas kulinārijas tradīciju ietekme. Tikai netālu no Trento cilvēki un viņu mitekļi kļūst itāliski. Arī valodā jaušams izteikts tiroliešu akcents, bet populārais, neatkārtojamais speķis ar priežu koka aromātu, tāpat knēdeļi, ko tur dēvē par canederli, ir neiztrūkstošas ēdienkartes sastāvdaļas2.
Tikpat labi ceļojumu varam sākt no Itālijas ziemeļiem, no Triestes vai Goricijas, kur varam izbaudīt kafejnīcu smaržu un sirsnīgu, omulīgu virtuvi, kurā gatavo skābētus kāpostus ar treknu speķi un pikantām cūkgaļas desām. Mūsu izpētes zemes augstajās rietumu kraujās un sniegiem klātajās nogāzēs un takās, kur teļa lieluma brūnganbalti suņi uzmeklē noklīdušus ceļotājus un ļauj tiem nobaudīt Pjemontas sarkanvīnu, kas kā neslava pakārta dzīvniekam kaklā, vietumis itāļu valodā dzirdami franciski akcenti. Tas laikam tādēļ, ka kalnainā Aostas ieleja ilgus gadsimtus atradās Savojas valdnieku pakļautībā.…
