Ievads
Ikdienā mēs skrienam, piedalāmies dažādās tikšanās un aktivitātēs, bieži vien neaizdomājoties, vai tas maz ir nepieciešams. Dažkārt ir vērts apstāties un padomāt- vai tas, ko mēs darām, ir efektīvi un rezultatīvi. Vai mūsu aktīvai darbībai ir augļi? Tādēļ es savā referātā vēlējos izpētīt un arī apkopot pilsoniskās sabiedrības un pilsoniskās līdzdalības attīstību un mijiedarbību savā starpā, jo pilsoniskajai sabiedrībai ir nepieciešama pilsoniskā līdzdalība gan valsts labā, gan sevis attīstībā, gan arī nepieciešamo procesu realizācijā, lai ikkatrs varētu pārzināt to nepieciešamību un saskatīt savu vietu sabiedrībā. Jo tieši mēs veidojām pilsonisko sabiedrību, kurai pastāv domu plurālisms, brīvība, jaunu ideju gars un brīvība, nevis pilsoniskā sabiedrība veido mūs. Tādēļ, kā attīstītai būtnei, kurai ir prasme domāt un loģiski izteikties, jāprot izprast arī to, kādi procesi notiek un mijiedarbojas savā starpā gan valstī, gan ārpus valsts teritorijas, jāmāk kontrolēt, atbalstīt un arī pašiem rīkoties ne tikai savā labā, bet arī tādēļ, lai varētu palīdzēt citiem, jo sabiedrībā atrodas arī tādi indivīdi, kuri nespēj būt par vadoņiem, jo tieši tādi cilvēki pakļaujas vairākumam, kuri spēj lemt, vadīt un rīkoties pār citu lēmumiem.
Manuprāt, tā ir diezgan aktuāla tēma, jo pašlaik Latvija ir kļuvusi par valsti, kura iesaistās starptautiskajos procesos, ņem dalību pasaules darbības sfērās, tādēļ pilsoniskā sabiedrība kļuvusi aktīvāka, piedaloties valsts mēroga veiktajos procesos. Liela aktivitāte ir pamanāma 2004. gadā, kad Latvija iesaistījās gan NATO, gan Eiropas Savienība. Tajā laikā pilsoniskajai sabiedrībai pastāvēja daudz iespēju izteikt savas domas, vēlēt „par” vai „pret”, piedalīties referendumos, iesaistīties aktivitātēs un piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā un ar valsti dalīt atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
Vārdu sakopojums „pilsoniskā sabiedrība” un „pilsoniskā līdzdalība” Latvijā izskan diezgan bieži, to piemin dažādos pasākumos, mēs dzirdam to pa televīziju un radio, varam saskatīt dažādos dokumentos, runājot par ministriju un pašvaldību darbu, Eiropas Savienības institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. Ar vārdu „sabiedrība” mēs izprotam cilvēku kopumu, kuri tiecas pēc savu attiecību sakārtošanas un stabilizēšanas viņiem izdevīgā veidā, pēc pašu iniciatīvas pieņem kādas savstarpēji izturēšanas formas pēc formālām normām, kuras būtu piemērotas viņu eksistencei ērtībai un drošumam. Taču ar vārdu „līdzdalība” izprotam aktīvu iesaistīšanos sabiedriskajos procesos, apzinoties to kā iespēju īstenot savas idejas un uzlabot pašreizējo dzīvi.
Tādēļ darbā varēs arī izlasīt, ko tad nozīmē šie jēdzieni, kādas pastāv funkcijas pilsoniskajai sabiedrībai un pilsoniskajai līdzdalībai, to būtību, attīstību un mijiedarbību savā starpā mūsdienās, jo šie divi jēdzieni ir ļoti saistīti savā starpā un tādēļ atsevišķi pastāvēt nespēj.
…
