Ievads. Ar katru dienu arvien aktuālākais temats mūsdienās kļūst politika un tās darbība. Lai to labāk varētu izprast un redzēt kļūdas un uzlabojumus tās darbībā, ir jāatcerās par vēsturisku valstvīru darbību, lai t.s. spētu arī mācīties no viņiem.
Latvijas vēsturē salīdzinājumā ar citām valstīm nav daudz personību, kuri tiktu uzskatīti par izciliem. Visbiežāk tie ir valstsvīri, kuri būriski ietekmējuši Latvijas attīstību. Un viena no tādām personībām ir Kārlis Ulmanis, jo viņš ir bijis pirmais neatkarīgās Latvijas republikas ministru prezidents, ievērojamākais vadonis, diktators un viens no pazīstamākajiem Latvijas politiķiem laikā starp pasaules kariem, kurš ieguldīja savus spēkus, laiku, darbu un pat veselību Latvijas attīstība un latviešu tautas labā.
Ulmanis, būdams tābrīža Ministru prezidents, izdarīja valsts apvērsumu, kura rezultātā Latvija beidza pastāvēt kā parlamentāra republika. Darba autore uzsver Kārli Ulmani kā ļoti ievērojamu personību, kura ir atstājusi sekas jūtamas arī šodienas politikā un izglītībā.
Darba autores izvirzītie darba uzdevumi bija:
1. Izstudēt Kārļa Ulmaņa biogrāfiju, izmantojot dažādus informācijas avotus.
2. Atklāt būtiskākos faktorus, kuri ir veicinājuši K.Ulmaņa karjeru un apliecināt atklāto faktoru lomu, minot konkrētas situācijas un piemērus no viņa dzīves.
Dzimis 1877.g., Latvijā, Jelgavas apriņķī, Bērzes pag., Pikšās, lauksaimnieku ģimenē. 1896.g. beidza Jelgavas reālskolu un 1897.g. piensaimniekošanas kursus Austrumprūsijā. Pēc kursu beigšanas praktizējas brāļa ierīkotā pienotavā. 1902.g. iestājās Cīrihes PI lauksaimniecības fakultātē un 1905.g. Vācijā beidza Leipcigas Lauksaimniecības institūtu. Pēc tam tika pieņemts Kauguru lauksaimniecības biedrībā par agronomu, uzņemoties reizē arī žurnāla „Lauksaimnieks” rediģēšanu. Par kādu rakstu šai laikrakstā, kur K.Ulmanis nosodīja krievu valdību un vācu muižniekus, viņš tika apcietināts un ievietots Pleskavas cietumā. Lai gan jau 1906.g. tika atbrīvots, bet pret viņu ievadīja vājāšanu, tādēļ Ulmanis bija spiests emigrēt uz Vāciju, kur īsu laiku ir bijis skolotājs un 1907.g. izceļoja uz ASV. Tur 1909.g. beidza Nebraskas valsts Linkolna lauksaimniecības universitāti un pēc tam bija direktors kādā privātā piensaimniekošanas uzņēmumā. 1913.g. K.Ulmanis atgriezās Latvijā un kopš 1915.g. darbojās Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā. …
