Izcilākās Krievijas katedrāles 11.-16.gadsimtā

Rīkojumu celt katedrāli deva kņazs Vladimirs, Jaroslava Gudrā dēls. Celtniecība sākās 1045.gadā- tātad Novgorodas dievnams ir piecus gadus jaunāks par Kijevas katedrāli.(Novgorodas Svētās Sofijas katedrāle ir līdzīga Kijevas Svētās Sofijas katerdālei ne tikai pēc nosaukuma, bet arī arhitektoniski.)
Novgorodas Sv.Sofijas katedrāle ir piecjomu kupolu baznīca, turklāt visi jomi platuma ziņā ir identiski. Trīs no tiem noslēdzas ar apsīdu. Jomu garums, ieskaitot apsīdas, atbilst jomu kopējam platumam. Tādējādi baznīcas pamatā ir kvadrāts.
Virs galvenā joma paceļas centrālais kupols. Kupola cilindrs ir īpaši augsts un varens, bet pats kupols ir apzeltīts. Atšķirībā no Kijevas katesrāles, kam ir divpadsmit torņi, šeit ir tikai četri torņi, kas simbolizē četrus evanģēlistus. Sānu kupoliem ir krievu sakrālajām celtnēm raksturīgā sīpola forma un sudraba pārsegums. Fasādes krāsotas mirdzoši baltas. Taču, kā rakstīts senajās hronikās, sākotnēji mūris sastāvējis no milzīgiem , rupji tēstiem smilšu un kaļķakmens kvadriem, kas celtnaei piešķīruši iespaidiīgu izskatu.…