Mūsdienās bezalkoholiskie gāzētie dzērieni ir kļuvuši par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Tos var viegli iegādāties lielveikalos neierobežotos daudzumos, krāsu un garšu gammās. Tie ir salīdzinoši lēti, tāpēc pieejami ļoti plašam patērētāju lokam.
Cilvēki lieto gāzētos bezalkoholiskos dzērienus, bet bieži vien neaizdomājas kādas sekas tas var atstāt uz viņu veselību. Protams, nekas slikts nenotiks, ja cilvēks izdzers pāris pudeles limonādes nedēļā, taču vērojama tendence, it īpaši starp pusaudžiem, ka bieži vien ar tiem tiek aizstāts ūdens – viena no nepieciešamākajām sastāvdaļām cilvēka organismā. Ja gāzētie dzērieni tiek lietoti pārāk bieži, cilvēkam var rasties problēmas ar veselību.
Darba mērķis: Izpētīt gāzēto bezalkoholisko dzērienu ķīmisko sastāvu un ietekmi uz cilvēka veselību.
Hipotēze: Bezalkoholiskajam dzērienam, kam ir vislielākais izspiestais gāzes tilpums, ir viszemākais pH līmenis (vislielākais vides skābums).
Darba uzdevumi:
Iepazīties un izanalizēt literatūru par gāzētajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Izanalizēt dažādas gāzēto bezalkoholisko gāzēto dzērienu ķīmiskās īpašības, un izskaidrot to rezultātus.
Noskaidrot speciālista viedokli par baktēriju veidošanos limonādēs un to ietekmi.
Pilnveidot pētnieciskā darba prasmes.
Darbā izmantotās metodes:
Literatūras analīze
Praktiskā darba metodes
Intervija.
Par bezalkoholisku gāzētu dzērienu pieņemts uzskatīt dzērienu, kas veidots uz ūdens bāzes un kam pievienots sīrups un ogļskābā gāze. Ogļskābo gāzi dzērienam pievieno, ūdenim laižot cauri ogļskābo gāzi zem spiediena. Līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību sīrupam pievieno dažādas krāsvielas, cukurus, saldinātājus un aromatizētājus. Ieviešot dzērienu gāzēšanu, tika uzskatīts, ka ogļskābajai gāzei piemīt ārstnieciskas īpašības. Tagad zināms, ka uzskati par to bijušu krietni pārspīlēti, tomēr ogļskābā gāze dzērienus padara daudz patīkamākus un vizuāli pievilcīgākus, jo galaprodukts dzirkstī un veido putas. [1]
Ogļskābās gāzes izmantošana pārtikā aizsākās ar gāzēto minerālūdeņu ieviešanu 1767. gadā, kad Jozefs Prīstlijs (Joseph Priestley) pagatavoja pirmo mākslīgi gāzēto minerālūdeni. …
