Ārējie faktori:
1. Pastāvīga saspringta psihoemocionālā darbība. Darbā ar cilvēkiem pastāvīgi tiek prasīts emocionāli spēcināt saskarsmi – uzmanīgi klausīties, aktīvi un produktīvi risināt problēmas, atcerēties un ātri analizēt visdažādāko informāciju, ātri pieņemt lēmumus;
2. Darbības destabilizēta organizācija. Ir slikti strukturēta informācija, nepietiekams darba aprīkojums. Tā ietekmē ne tikai darbinieku, bet arī pacientus, klientus;
3. Paaugstināta atbildība darbā – visvairāk tas attiecās uz mediķiem, pedagogiem, apkalpojošo personālu. Šo profesiju pārstāvjiem jāpiemīt empātijai, jāprot iejusties tā cilvēka stāvoklī, ar kuru tiek veikta šī kopīgā darbība;
4. Nelabvēlīga psiholoģiskā gaisotne darbā;
5. Psiholoģiski sarežģīts kontingents, ar kuriem saskaras profesionāļi.
Iekšējie faktori:
1. Emocionālās riģiditātes priekšnoteikums. Emocionālā izdegšana kā psiholoģiskais aizsardzības mehānisms ātrāk rodas ne tik uzņēmīgiem un emocionāli vairāk apvaldītiem cilvēkiem, savukārt impulsīviem cilvēkiem tā parādās lēnāk;
2. Intensīva profesionālās darbības apstākļu interiorizācija, kas piemīt cilvēkiem ar pastiprinātu atbildības izjūtu pret darbu;
3. Vāja motivācija emocionālajai atdevei profesionālajā darbībā, kur ir svarīgi divi faktori: pirmkārt, cilvēks bieži neuzskata vajadzību izrādīt ieinteresētību vai līdzjūtību, otrkārt, cilvēks var nemācēt sevī rosināt spēju līdzpārdzīvot;
4. Personības dezorientācija un morālie defekti.
…