Izmaiņas sākas ap 30 gadiem, periodu starp 28 – 34 gadiem sauc par krīzes periodu. Šajā laikā sieviete sāk uzdot jautājumus sev par līdzšinējo dzīvi – vai vērtības, to izpratne, nodibinātie sakari, uzņemtās saistības, dzīves sasniegumi, darbs, profesija ir tas, ko viņa vēlējusies ? Šajā laikā sievietes var sākt analizēt un pārskatīt attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem, karjeru, darbavietu, kolēģiem, var mainīt darbavietu, ārējo izskatu, dzīves stilu, iegūt izglītību. 30 gadu sākumu pavada īpaša izjūta – tūlīt kaut kas jāmaina, citādi būs par vēlu![11;127]
Periodu starp 35 – 40 gadiem uzskata par pašu produktīvāko sievietes dzīvē, sieviete var sasniegt maksimumu savā profesionālajā nozīmīgumā, karjerā, attiecībās.
Vidēja vecuma laikā intelektuālais elastīgums saglabājas, un verbālās iemaņas, spriešanas spējas un faktisko zināšanu apjoms turpina palielināties.
3.3.2. Vidējie brieduma gadi.
Par vidējo briedumu uzskata to posmu, kad cilvēks vairs nevirzās augšup pa karjeras kāpnēm un/vai viņa bērni sāk dzīvot atsevišķi.
Vidējais briedums sākās 40 un turpinās līdz 60 gadu vecumam. To uzskata arī par vadītāju paaudzi – cilvēku dzīves pieredze ir ļoti liela, viņi apzinās savas spējas un tas ļauj veiksmīgi darboties. Sievietēm sākas jauna emocionālā krīze, kas saistīta vai nu ar to, ka bērni aiziet no mājām, vai ar klimaksu. Sievietes var mainīt nodarbošanos, īpaši tās, kuras no 20 – 30 gadiem sēdējušas mājās un audzinājušas bērnus. Šīm sievietēm vairs nepietiek ar mātes un sievas lomu kā dzīves jēgu, viņas grib justies kā “personības, kā sievietes, cilvēki”.
Vīriešiem ap 40 gadiem ir līdzīga krīze kā sievietēm ap 30 gadiem, kas sasaucas ar E. Eriksona teoriju par sociālo un personīgo sasniegumu pretstatīšanu un koncentrēšanos uz nākotnes veidošanu – “mērķa veidošanu”. Personības, kuras mērķi nesasniedz , cieš neveiksmi, sarūgtinājumu, raizes par dzīvi, par sevi kopumā. [8;90]
Pēc krīzes, apmēram 45 gadi vīriešiem un sievietēm, lielākajai daļai iestājas stabilitātes periods, stabilitāte, kādas nav bijis vēl nevienā attīstības periodā. Šajā laikā cilvēki apzinās savas prasmes, dotības, talantus, viņu radītais sasniedz maksimumu, cilvēki bauda dzīvi. Ja pusmūžā nav nekas piepildīts, tad iestājas vispārēja vienaldzība, neapmierinātība, negatīvisms, depresija, frustrācija, kas var pāraugt agresivitātē vai nu pret sevi (alkoholisms), vai pret citiem.
Galvenais šī zinātniski pētnieciskā darba pielietojums varētu būt- tas varētu kalpot kā informācijas ieguves materiāls dažādos semināros vai lekcijās, kur sabiedrība tiktu informēta vairāk par izdegšanas sindromu, tā cēloņiem, simptomiem.
…
