Dzīvokļa valdītājs tomēr veic remontu par saviem līdzekļiem un, saskaņā ar Civillikumu pieprasa no dzīvokļa īpašnieka atlīdzību, tā kā izdevumi konkrētajā situācijā uzskatāmi par nepieciešamiem. Dzīvokļa īpašnieks atsakās maksāt un norāda, ka nav bijusi bīstama vai ārkārtēja situācija, turklāt dzīvokļa valdītājs no viņa nav saņēmis atļauju. Attiecībā uz derīgiem izdevumiem, situācija ir vēl sarežģītāka, jo, ņemot vērā, ka tie nav absolūti nepieciešami izdevumi, bet tiek veikti īpašuma uzlabošanai, ir nepieciešams saņemot no dzīvokļa īpašnieka rakstisku piekrišanu par to nepieciešamību. Turklāt arī atdodamo izdevumu apjoms ir visai "izplūdis", jo izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību, kas savukārt radīs strīdus, par cik un vai vispār lietas vērtība ir paaugstinājusies. Jebkurā gadījumā, noslēdzot, piemēram, īres līgumu, tajā būtu jānorāda, kādi remontdarbi un izmaiņas tiks veiktas un ka nekustamās lietas īpašnieks piekrīt tieši šiem nepieciešamajiem vai derīgajiem izdevumiem, ko sākotnēji segs valdītājs, turklāt visas dzīvokļa nepilnības fiksējamas videoierakstā vai fotografējamas abu pušu klātbūtnē. Mutiskas vienošanās šajos jautājumos var radīt lielus zaudējumus īpašuma valdītajam, jo atseviškos gadījumos ļoti grūti būs pierādīt gan to, ka izdevumi bijuši nepieciešami vai derīgi, gan to, ka ir saņemta piekrišana veikt izmaiņas, gan arī to, vai nekustamajā īpašumā vispār bijušas kādas nepilnības, ko ar remontu vajadzējis likvidēt. …