Izdzīvošana jūrā

Pir­ma­jās trīs ce­ļo­ju­ma die­nās vē­ja ne­bi­ja un ce­ļo­tā­ji ar mo­to­ru vei­ca pa­ra­lē­li kras­tam ap­mē­ram 150 jū­dzes. Tad sā­kās pret­vējš un sā­ka nest tri­ma­rā­nu at­klā­tā jū­rā. Ar bu­rām ko­man­da rī­ko­jās ne­mā­ku­lī­gi un ie­tei­ca at­griez­ties, bet kap­tei­nis ap­rē­ķi­nā­ja (pa­rei­zēk iz­zī­da no pirk­sta), ka ir no­iets jau 400 jū­dzes, un pie­ru­nā­ja pā­rē­jos tur­pi­nāt ce­ļu līdz Sa­nfran­cis­ko, līdz ku­rie­nei pēc „ ap­rē­ķi­na” ir at­li­ku­šas 200 jū­dzes.
10. 06. kap­tei­nis­pa ra­di­o uz­tvē­ra vēt­ras brī­di­nā­ju­mu, bet to viņš no­slē­pa no sa­viem ce­ļa­bied­riem. Spē­cī­gā vēt­ra sā­kās ta­jā pa­šā nak­tī. 11. 06. no rī­ta pēk­šņa brāz­ma no­rā­va bu­ru un mil­zu vil­nis tri­ma­rā­nu ap­gā­za ot­rā­di. Vis­i uz­rā­pās uz plat­for­mas, kas sa­vie­no gal­ve­no kor­pu­su­ar sā­nu plu­di­ņiem, un gan­drīz dien­nak­ti gai­dī­ja glāb­ša­nas lid­ma­šī­nu, ko va­ja­dzē­ja iz­saukt ra­dio­ama­tie­rim, ar ku­ru sa­zi­nā­jās kat­ru die­nu.…