Secinājumi
1. Otrreizējā pārstrāde ir process, kurā materiāli tiek savākti, pārstrādāti un izmantoti jaunu produktu ražošanā, tiek lietoti vai arī atkārtoti izmantoti kā izejmateriālu aizvietotāji.
2. Otrreizējā pārstrāde ir vissarežģītākā produkta dzīves cikla daļa.
3. Šķirojot atkritumus, tiek taupīti dabas resursi, netiek piesārņota apkārtējā vide, kā arī netiek radīti draudi cilvēku veselībai.
4. Papīrs un kartons ir dabai draudzīgākais iepakojuma atkritumu veids - tas ātri sadalās.
5. Plastmasas atkritumu pārstrāde prasa to ļoti rūpīgu iepriekšēju šķirošanu, kas, protams, ir dārgs un darbietilpīgs process.
6. Stiklu var pārstrādāt neierobežoti daudz reižu, nemainās ne tā īpašības, ne kvalitāte.
7. Piesārņotu koksni (dzelzceļa gulšņus, elektrības stabus, krāsotus koka izstrādājumus) drīkst sadedzināt tikai speciāli aprīkotās katlumājās.
8. Otrreizējā metāla pārstrāde ietaupa ne tikai izsīkstošos dabas resursus, proti, metāla rūdu, bet arī visus ražošanas procesā iesaistītos procesus: darbaspēku, laiku un energopatēriņu.
9. Kokvilnas un linu materiālus var pārstrādāt makulatūrā, bet pārējie atkritumi ir jāaprok.
10. Bīstamie sadzīves atkritumi ir nolietotas riepas, baterijas, eļļas filtri, izlietotie iepakojumi utt.
11. Otrreizējo pārstrādi var izmantot arī jauno produktu izstrādes un ražošanas procesos. Šādiem materiāliem ir arī inovatīvs pielietojums, stiklu pārstrādā ceļu asfaltā, plastmasu – grīdas segumos, koksnes atkritumus izmanto mēbeļu ražošanā utt.
12. Problēma dalīto atkritumu savākšanā ir patērētāju motivācijas trūkums.
…
