Izglītība Latvijas teritorijā 13.- 20.gadsimtā

Tautas izglītības un kultūras attīstība atrodas savstarpējā mijiedarbības procesā. Izglītot jauno paaudzi nozīmē ievadīt to savas tautas un pasaules kultūrā. Rodas iespējas, uzkrājas pieredze pastāvīgi strādāt, pedagoģiski strādāt un izstrādāt savu pieeju pedagoģiskajam darbam. Cilvēces tālākā attīstība lielā mērā ir atkarīga no jaunās paaudzes izglītošanas. Dažādos laikos ir bijušas dažādas audzināšanas formas un mācīšanas metodes un uzdevumi, to risināšanai vienmēr ir bijuši vajadzīgi izglītoti skolotāji. Īpaši svarīgi ir izglītības pilnveidošana. Īpaši svarīgi uzkrātās pieredzes ievērošana ir atjaunotās Latvijas apstākļos, kad sabrukušas no augšas uzspiestās vērtīborientācijas, bet jaunās nav vēl kļuvušas par orientieri praktiskajā darbā. Nepieciešams celt gaismā mūsu tautas uzkrāto pieredzi, apzināt pedagoģisko mantojumu, paņemt no tā derīgāko tagadnes un nākotnes izglītības uzdevumu risināšanā.…