Izglītība ir mērķtiecīgi organizēta sabiedrības vēsturiskās pieredzes, kultūrvērtību apgūšanas, pārmantošanas, sistematizētu zināšanu un prasmju apguves, personības īpašību, pārliecību, attieksmju un vērtību veidošanas un veidošanās jomas, atbilstošu praktisku darbību kopums un rezultāts. Izglītība līdztekus zinātnei, kultūrai, medicīnai, tautsaimniecībai u.c. ir viena no cilvēkdarbības nozarēm. Izglītības process ietver personības veidošanas un veidošanās darbību, mācību un audzināšanas darbību vienotību. Izglītības rezultāts ir personas iegūto zināšanu, prasmju, pārliecību, attieksmju , kultūrvērtību, personības īpašību kopums. Izglītība ir līdzeklis un pamats zināšanu, prasmju, kultūras un personības tālākai pilnveidei, savu spēju realizēšanai. [2; 73]
Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.
Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautu izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā. Pamatā akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktors) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvāmi valsts valodā, izņemot likumdošanā paredzētos citus gadījumus. [6]
Ar izglītības sistēmas palīdzību valsts īsteno savas jaunās paaudzes izglītības un audzināšanas politiku. Tāpēc izglītības sistēma ir sociāli un politiski nosacīta. Vienlaikus tā arī nemitīgi attīstās un pilnveidojas atbilstoši sabiedrības augošajām prasībām.
Audzināšana ir sena sabiedriska parādība. Tā ir nepieciešams sabiedrības pastāvēšanas un attīstības nosacījums. Katrai jaunai paaudzei ir jāiegūst zināšanas par apkārtējo pasauli, ir jāiemācās izmantot, saglabāt un pilnveidot iepriekšējo paaudžu izveidoto materiālo un garīgo kultūru, tikumus un tradīcijas. Ar katru paaudzi pieredze kļūst bagātāka un daudzveidīgāka. Līdz ar to sarežģītāka un ilgāka kļūst tās pārņemšana. Pirmatnējās sabiedrības apstākļos bērni elementārās prasmes apguva, vērojot un atdarinot pieaugušo darbību. Laika gaitā pakāpeniski izveidojās dažādas individuālās un grupveida mācību un audzināšanas sistēmas.
…
